Liepāja ir iesaistījusies starptautiskā projektā “Vide, pārtika un veselība Baltijas jūras reģionā – no paradumiem līdz izpratnei”. Ir paredzēts veikt vairākus pētījumus, lai noskaidrotu, kādi ir cilvēku ieradumi, lietojot pārtiku, kādas ir viņu zināšanas par veselīgu uzturu, par riskiem veselībai, ko izraisa nedabiski produkti vai pārtikas piedevas, kā vislabāk sabiedrībā veicināt zināšanas par veselīgu uzturu un citus jautājumus.

Nupat notika projekta aktivitāte. Tā bija iesaistīto pētnieku – Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedras mācībspēku – tikšanās ar liepājniekiem. Tikšanās laikā projekta pētnieki informēja par pirmajiem secinājumiem attiecībā uz vides piesārņojumu, pārtikas riskiem, pārtikas lietošanas ieradumiem un citiem jautājumiem.

“Projekta mērķis ir palielināt cilvēku sapratni par pārtiku, vidi un veselību. Tāpēc mēs skaidrojam pārtikas ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi, īpaši Baltijas jūru, un to, kā iespējams izvairīties no riskiem veselībai, ko var radīt mūsu izvēlētā pārtika,” tikšanās ievadā sacīja LU Vides pārvaldības katedras profesors Raimonds Ernšteins. 

Valdis Antons, kurš arī pārstāv LU Vides pārvaldes katedru, iepazīstināja ar pirmajiem rezultātiem: 70 procentiem respondentu galvenā iepirkšanās vieta ir lielveikali, 16 procentiem – nelielie piemājas veikaliņi un 7 procentiem – tirgus. Visi respondenti atzinuši, ka vismaz vienu maltīti dienā gatavo mājās un lielākoties tās ir vakariņas. Tikmēr noskaidrota arī tendence, ka ātrās ēdināšanas uzņēmumi aizvien vairāk samazina ģimeņu kopīgās ēdienreizes. 

Aptaujātajiem cilvēkiem uzdots arī jautājums, kas viņus satrauc saistībā ar nopērkamo pārtiku. 60 procenti atzinuši, ka tie ir dažādi konservanti (E vielas), 59 procenti nav pārliecināti par pievienoto pārtikas piedevu drošību un daudzus satrauc pārtikas produktos esošās iespējamās ģenētiski modificētās izejvielas. Turklāt pētījumā noskaidrots, ka zivis un to produkti Latvijā dzīvojošo cilvēku pārtikas grozā veido tikai vienu procentu no kopējā produktu apjoma.

Savukārt Juris Frīdmanis, kas arī ir viens no projektā iesaistītajiem pētniekiem, ieskicēja tās problēmas, ko dabai sagādā pārtikas ražošana. Viņš atklāja arī otru medaļas pusi – to, ko piesārņotā daba pēc tam nodara pārtikai: gan augļiem un dārzeņiem, gan dzīvniekiem, zivīm un citai radībai, kas barības vielas uzņem no dabas. J. Frīdmanis uzsvēra daudzu pētījumu secinājumu, ka daudz nekaitīgākas cilvēka veselībai ir saldūdens zivis, jo jūrā dzīvojošās uzkrāj daudz vairāk kaitīgo vielu nekā saldūdenī mītošās.

Egona Zīverta foto

Profesors Raimonds Ernšteins (no kreisās), vairāk nekā 20 uz semināru aicinātos dalībniekus iepazīstinot ar šā pētījuma mērķi, atzīmēja: tīra vide, tīra pārtika un veselība ir tās jomas, kas svarīgas katram cilvēkam.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 26. aprīļa numurā.

 #kvards-20120426-08#