Portālā vērsās kāda
liepājniece, lai izstāstītu par problēmu, ar kuru nesen nācās saskarties kā
viņai, tā viņas mātei. Šī ir situācija, kurā viņa nenovēlētu nonākt nevienam – cilvēku
nolaidības dēļ bieži vien sanāk ciest citiem, ne pašiem problēmas
izraisītājiem.

Problēma radās
pirmskara četrstāvu ēkā kanalizācijas aizdambējuma dēļ, kā rezultātā ūdens
nopludināja pirmo, otro, kā arī trešo stāvu, kurā dzīvo viņas mamma. “Kanalizācijas ūdens bija nopludinājis gan dzīvokļa virtuvi, vannas istabu,
gan koridoru, guļamistabu un viesistabu. Bez neizturamās smakas dzīvoklī, kas
pieturējās vismaz mēnesi, no poda ārā tika skaloti arī prezervatīvi, un tas
lika aizdomāties par to, ko cilvēki patiesībā met podā,” stāsta liepājniece: “Visa dzīvokļa uzkopšana mums aizņēma apmēram septiņas stundas. Mēs izmetām
tepiķi, kas bija piesūcies ar kanalizācijas ūdeni. Tas bija drausmīgi.”

Viņa laicīgi izsauca
Liepājas namu apsaimniekotāja avārijas brigādi, kas rīkojās ļoti operatīvi,
taču arī viņi nedaudz pārsteiguši, jo pēc cauruļu pārbaudes un tīrīšanas no tām
birušas smiltis, tādi kā cementa gabaliņi, kas līdzinājās kaķu smiltiņām. “Iedomājos
situāciju, ja mana mamma nebūtu bijusi mājās tajā dienā. Kas par postu būtu
noticis ne tikai mammas dzīvoklim, bet arī kaimiņu dzīvokļiem!” sašutusi iedzīvotāja.

Situācija šobrīd ļoti
saspīlēta un nepatīkama, tomēr ar šo liepājniece vēlējās vērst cilvēku uzmanību
uz iecietīgumu un sapratni – par to, ko drīkst un ko nedrīkst mest podā, jo
postaža kāda cita nolaidības dēļ ir ļoti liela, un tas varēja beigties vēl
bēdīgāk.

Ar šādām un līdzīgām
problēmām Liepājas namu apsaimniekotājam (LNA) nākas saskarties diezgan bieži.
Kā portālam skaidroja LNA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka, vidēji
dienā tiek veikti desmit daudzdzīvokļu ēku kanalizācijas tīrīšanas darbi. Apmēram
puse no šiem darbiem ir Avārijas dienesta izsaukumi, kas nozīmē to, ka problēma
ir sasniegusi ārkārtas stāvokli, veidojot noplūdes virtuvēs, tualetēs u.tml.,
savukārt pārējā puse ir plānotie darbi, kad iedzīvotāji jau laikus ir spējuši
konstatēt pazīmes par kanalizācijas cauruļu aizdambēšanos.

“Parasti LNA meistari kanalizācijas
sistēmu tīrīšanas darbus lielākoties veic koplietošanas telpās (pagrabā vai
caur ielas izvadiem), kas nozīmē to, ka praktiski nav iespējams konstatēt, kurš
dzīvoklis varētu būt vainīgs pie aizdambējuma,” stāsta I. Puka: “Svarīgi ir
izprast to, ka šie aizdambējumi veidojas ilgākā laika periodā, ja vien šo
aizdambējumu nerada, piemēram, burka, ko arī nācies atrast kanalizācijas
caurulē.”

I. Puka
skaidro, ka tīrot kanalizācijas vadus, netiek veikta izmeklēšana, no kurienes
ir radies nosprostojums, tomēr kanalizācijā var atrast ļoti daudz dažādu lietu,
kam tur nebūt nav jāatrodas. “Visbiežāk ir nācies atrast sadzīves vai higiēnas
preču atlikumus, gurķus, uzbriedušas pupas, ir nācies konstatēt arī apakšveļu,
smaržojošos līdzekļus podiem,” stāsta I. Puka: “Ir bijuši gadījumi, kad vecās
apbūves namos ar kanalizācijas gūlijām pagalmos, apzināti izvilktos priekšmetus
aicinām iedzīvotājus apskatīt. Tas visspilgtāk parāda, cik vienkāršas un sīkas
lietas var veidot aizsprostojumus.”

Lai arī nelielas, bet tomēr dažas
sankcijas LNA ir spējīgs izdarīt, zinot vainīgo un saucot viņu pie atbildības,
tomēr cilvēki, kā rāda realitāte, no savām kļūdām nemācās. “LNA šādas
situācijas nevar pilnībā ietekmēt, taču, ja ir kāds konkrēts gadījums, uz kuru
norāda arī kaimiņi, tad šo vainīgo kaimiņu LNA var izsaukt uz “dusmīgu” sarunu, kā arī no viņa var tikt piedzīta avārijas situācijas seku novēršanas
izmaksas,” skaidro I. Puka.

Raugoties uz šīs problēmsituācijas
nopietnību, varētu pat secināt, ka cilvēki vienkārši nesaprot sadzīviski
vienkāršas lietas. Dažādu higiēnas un sadzīves atkritumu izmešana podā ir
bīstamība. Par to portālam pastāstīja SIA “Liepājas ūdens” kanalizāciju
tīklu tīrīšanas operators Agris Jaunzems. “Šāda veida neapdomīgai rīcībai var
būt divējādas sekas. Pirmkārt, kanalizācijas caurule var aizsprostoties pašā
mājā. Ja sadzīves atkritumi vai citi priekšmeti, kas iemesti podos, nosprūst,
piemēram, starp otro vai trešo stāvu, tad trešais stāvs noplūdīs, ja tas notiek
kaut kur izvadā – tuvāk ielas kanalizācijai, tad cieš pirmais stāvs,” stāsta
A. Jaunzems: “Otrkārt, tās visas drazas var sakrāties pilsētas trasē, kas
aizsprosto cauruli, tad dzīvojamo māju akas ir pilnas, izraisot to, ka visai
mājai (īpaši pirmajos stāvos) ūdens kanalizācijā iet prom ar grūtībām. Mēdz
gadīties, ka tā dēļ noplūst iela, līdz ar to iela spēcīgi ož pēc
kanalizācijas.”

“Visbiežāk
aizsprostojumus radījuši papīra dvieļi, ko cilvēki, iespējams, izmanto kā
tualetes papīru. Šie papīra dvieļi ūdenī nešķīst atšķirībā no tualetes papīra,
kas izšķīst un izzūd. Ir atrastas arī avīzes, arī tās ūdenī nešķīst, tāpēc
nebūtu vēlams avīzes izmantot kā tualetes papīru,” atzīst A. Jaunzems: “Rudenī no
kanalizācijas nācies ņemt ārā ābolus, gurķus. Nereti atrodam arī kartupeļu mizas. Priekš tam tomēr ir
miskaste!”

Bez
pārtikas produktiem, kanalizācijā kā aizsprostojuma iemesls ir bijis grīdas
lupata. “Domāju, ka cilvēki ir bezatbildīgi. Viņi mazgā grīdas, bet netīro ūdeni
sava paviršuma dēļ izlej kopā ar lupatu. Tā aiziet tālāk pa caurulēm, tiek līdz
izvadam, taču ne tālāk. Ir nācies atrast arī darba virsjaku, taču tā caur
kanalizāciju noteikti nevarēja tur nokļūt,” uzsver A. Jaunzems. “Tās ir šausmas, kas notiek, ja kādai akai tiek
nozagts vāks. Līdz ar to šī aka tiek izmantota kā miskaste. Ir gadījies, ka akā
atrasts televizors, skapītis, basketbola bumba, arī saiņos sasieti žurnāli.” A.
Jaunzems uzsver un atgādina, ka kanalizāciju nevar izmantot kā miskasti!