Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ko vēlējām, to kristīsim

Ko vēlējām, to kristīsim
Foto: Indra Cehanoviča
07.07.2017 11:53

Indra Cehanoviča, Edīte Bēvalde, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi domā"

Šogad notikušās pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 50,41% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem, daudzviet, iespējams, atmiņā paliks vispirms ar salīdzinoši agresīvo reklāmu, kas šoreiz īpaši bija vērsta uz personālijām, ne tik daudz uz konkurējošajām partijām. Kaut gan tas ir saprotami, jo, kā liecina arī šo vēlēšanu rezultāti, cilvēki, izvēloties vietvaras, tomēr lielākoties balso par personībām, ne politisko spēku.

Ne velti vairumā novadu atsevišķu pagastu pārvalžu vadītāji viņu pārvaldītās teritorijas vēlēšanu iecirkņos daudzviet ir krietni apsteiguši saraksta līderus, pat no padsmitās vietas sarakstā nonākot pirmajā…

No karikatūrām līdz identitātes zādzībai

Pirmsvēlēšanu laikā līdzās ierastajiem aģitācijas bukletiem, plašākiem izdevumiem, kas orientēti ne uz konkrēto pašvaldību, bet uz visu reģionu, plakātiem, reklāmai radio un televīzijā politiskajā aģitācijā plaši tika izmantoti sociālie tīkli. Eksperti šajā ziņā īpaši piemin Daugavpili, kur vēlētājus tīmeklī uzrunāja ar multfilmām, video un mūzikas klipiem, no kuriem zināmākais ir deputāta kandidātes Svetlanas Lonskas video.

Liepājā politiskie konkurenti gāja vēl tālāk un, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, faktiski nozaga reģionālā laikraksta “Kurzemes Vārds” identitāti – logo, dizainu – un savā izdevumā, kas bija pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā, nomelnoja līdzšinējo ilggadējo pilsētas mēru Uldi Sesku.

Atsevišķos mazākos novados cīņai tika izvēlētas triviālākas metodes. Piemēram, Auces novadā, kurā ir nedaudz vairāk par 7000 iedzīvotāju, neilgi pirms vēlēšanu dienas tika izplatītas lapiņas, kurās kariķēts esošais vietvaras galva, viņu vainojot gan vietējās slimnīcas iznīcībā, gan augstajos komunālajos maksājumos un citos “grēkos”. Šāda antireklāma gan īsti nepalīdzēja, jo saraksts, kura galvgalī pašvaldības vadītājs bija, domē ieguva 12 no 15 vietām.

Paradoksāli, bet, kamēr ar dažādiem paņēmieniem ritēja cīņa par varu Rīgā un lielākajās pašvaldībās, mazākās, piemēram, Dobeles novadā, daudzviet laukos bija dzirdams par informācijas trūkumu – nedz aģitācijas materiāli pastkastītēs, nedz tikšanās ar vēlētājiem.

Ko gaidīt nākamgad?

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vēlēšanām nāca klajā ar paziņojumu, ka “Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma” normas tiešām ir novecojušas. Tās nosaka, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms tām apmaksāta politiskā pirmsvēlēšanu reklāma ir aizliegta. Bet likumdošana neliedza sociālajos tīklos mudināt nobalsot par to vai citu partijas biedru vai publicēt vēlēšanu biļetenu ar savu partijas biedru kandidātiem, provocēt pretiniekus ar izaicinošiem jautājumiem vai neglaimojošiem apgalvojumiem. KNAB bija spiests publiski atzīt – teorētiski likums netika pārkāpts, tomēr ir pienācis laiks pārdomāt, kā to pilnveidot, jo tehnoloģijas pēdējos gados ir ievērojami attīstījušās, tāpat kā audzis sociālo tīklu lietotāju skaits. Ar lūgumu par likuma normas pilnveidi KNAB publiski solījis vērsties Saeimā mēneša laikā.

Tajā pašā laikā vairāki politologi norādījuši, ka jaunu ierobežojumu noteikšana var sagādāt grūtības. Piemēram, Iveta Kažoka uzsver, ka var jau principā likumu darīt bargāku, un tas pat teorētiski ir izpildāms, tomēr tad var nākties saskarties ar situāciju, ka būs daudz nosacīto likumpārkāpēju ne tikai no politiķu, bet arī no viņu atbalstītāju puses. Tāpat eksperti prognozē, ka šī jaunā tendence ļauj domāt, ka nākamā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās sociālajos tīklos politisko spēku kampaņas būs vēl agresīvākas un plašākas nekā šogad.

Mistiskās sešas aploksnes

KNAB tikmēr uzsācis vairāk nekā 150 pārbaužu par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tajā skaitā arī iespējamiem administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem. Drošības policija (DP) paziņoja, ka pēc šīm vēlēšanām saņēmusi vairāk nekā 100 signālu par iespējamiem pārkāpumiem, kuru pārbaude ir DP kompetencē, no kuriem vairāk nekā 40 – tieši vēlēšanu dienā. Veicot informācijas pārbaudi, vairums no ziņojumiem neapstiprinājās, bet citiem tā bija ilgāka. DP lietvedībā tika uzsākti divi kriminālprocesi par Krimināllikuma 90. panta 2. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus) pazīmēm. Plašāki komentāri par izmeklēšanas gaitu gan netika sniegti.

Savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK)  tika saņemtas sūdzības par vēlēšanu rezultātiem. Par pamatotu CVK atzina tikai sūdzību par Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirkņa rezultātiem, kurā 22. jūlijā notiks atkārtotas vēlēšanas. Iemesls – balsu skaitīšanas laikā vienā no vēlēšanu kastēm, kas tika izmatota vēlēšanu dienā, bija par sešām derīgām aploksnēm vairāk nekā parakstu vēlētāju sarakstā, un šajā gadījumā šīs sešas balsis ietekmē deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem Ķekavas novada domes vēlēšanās.

Visvairāk uzvaru – zaļzemniekiem

Skatoties uz rezultātiem, no Saeimā pārstāvētajām lielajām partijām visvairāk uzvaru pašvaldību vēlēšanās guvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas faktiski vēl vairāk nostiprinājusi savu pārstāvniecību pašvaldībās. Jāatgādina, ka ZZS vēlēšanās startēja arī atsevišķi kā Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija vai veidojot apvienotos sarakstus, piemēram, ar “Vienotību”, Nacionālo apvienību. Statistika rāda – pēc 2009. gada vēlēšanām novadu un pilsētu domēs strādāja 346 šīs partijas pārstāvji, pēc 2013. gada – 389, bet tagad – 429, un kopumā ZZS uzvaru var svinēt 33 pašvaldībās, iegūstot mazāk deputātu krēslu vien dažos novados, piemēram, Dagdas un Aizputes novadā.

Nacionālā apvienība (NA) “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK  šogad acīmredzot bija plānojusi paplašināt savu ietekmi, jo tās kandidāti startēja arī novados, kur iepriekš šis politiskais spēks nebija pārstāvēts vispār – salīdzinot ar 2013. gadu, NA balotējās deviņos jaunos vēlēšanu apgabalos Zemgalē, vienā Kurzemē un sešos Vidzemē. Arī NA izdevies paplašināt savu pārstāvniecību pašvaldībās, mazāk vietu iegūstot vien Krustpils novadā.

Ne pārāk spoži klājies “Vienotībai”. 2013. gadā šis politiskais spēks uzvarēja desmit pašvaldībās, lielākoties Vidzemē un Zemgalē, savukārt šogad partija četrās no tām – Inčukalna, Līgatnes, Madonas un Ropažu novadā – zaudēja ietekmi. Toties labus panākumus, vēlēšanās startējot pirmo reizi, guvusi tā sauktā Artusa Kaimiņa partija “KPV/LV”, kas ieguvusi deputātu vietas septiņās no 15 pašvaldībām, kurās startēja.

Vai spēs sastrādāties?

Pēc vēlēšanām vienmēr lielākā interese ir, vai esošie pašvaldību vadītāji arī turpmāk saglabās savu amatu, jo īpaši pašvaldībās, kur domē iekļuvuši septiņu, astoņu vai pat deviņu politisko spēku pārstāvji, dažos arī ir ievēlēts pa vienam deputātam no katra saraksta, kas bija pieteikts vēlēšanām. Piemēram, Jēkabpilī turpmākajos četros gados būs jāsastrādājas deviņiem politiskajiem spēkiem, astoņu partiju pārstāvji pārstāvēti Talsu, Aglonas, Saldus un Burtnieku novadā, septiņi – Limbažu, Madonas, Ropažu novadā.

Liela rotācija domes priekšsēdētāju – “ilgdzīvotāju” vidū gan nav novērojama, un nospiedošs vairums no viņiem savās pašvaldībās ir līderi balsotāju likto plusu ziņā.

Joprojām savu krēslu saglabājuši Ventspils mērs Aivars Lembergs, Jelgavas saimnieks Andris Rāviņš un citi, ļoti daudzi priekšsēži amatu ieņem jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Interesanta situācija izveidojusies Liepājā, kur U. Sesks (1997) gan kļuvis par mēru, bet saskaņā ar viņa pārstāvētās Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) noslēgto koalīcijas līgumu savu krēslu saglabās vien līdz nākamā gada rudenim.

Vēl viens pamanāms notikums “ilgstošo”mēru vidū ir Jēkabpils vadītāja Leonīda Salceviča (1997) gāšana – lielākā daļa deputātu, kas domē iekļuva no deviņiem politiskajiem spēkiem, spēja vienoties par citu priekšsēža kandidatūru un par to arī nobalsoja. Turpmākos četrus gadus Jēkabpili vadīs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas.

Kā allaž viskarstākie notikumi risinājās galvaspilsētā, kur pirmsvēlēšanu laikā ar saukļiem “Gāžam Nilu!” uz varas pārņemšanu pašvaldībā pretendēja vairākas partijas. Tomēr arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam pēc deviņu stundu garām diskusijām pirmajā domes sēdē izdevās saglabāt savu vietu.   

Politiskajai konkurencei ir nozīme

Domnīcas “Providus” pētnieču Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas veiktajā pētījumā “Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās” lasāms, ka politiskā konkurence pašvaldībās ir neliela, turklāt pēdējos gados tā samazinās, un vēlētāju izvēle balsot par personībām ir noturīga neatkarīgi no to politiskās piederības maiņas vai citiem apstākļiem. Šo apgalvojumu apstiprina fakts, ka gan pēc 2013. gada, gan nule kā notikušajām vēlēšanām vara nomainījusies labi ja trešdaļā no 119 vietvarām.

Pētījumā secināts, ka politiskajai konkurencei gan ir zināma ietekme uz pašvaldības pārvaldības kvalitāti. “Politikas zinātnē tiek uzskatīts, ka politiskai konkurencei ir ļoti nozīmīga loma, lai lēmumu pieņemšana būtu maksimāli efektīva. Politiķiem savā darbā jāizjūt zināma nedrošība amata zaudēšanas riska dēļ. Pat ja šāda nedrošība ir neliela, tā uzlabo darba kvalitāti, attīsta labākas spējas sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un kopumā veicina lielāku sabiedrības līdzdalību,” uzsver domnīcas politoloģes.  

Ekspertu viedokļi par to, vai Latvijā būtu nepieciešams ieviest jaunu regulējumu, kas liegtu pašvaldības vadītājam strādāt amatā ilgāk par noteiktu skaitu sasaukumu, nav viennozīmīgs. No vienas puses, daļa “aizsēdējušos” ir “profesionalizējušies”, manāmi augusi pašvaldības kapacitāte. Un ir arī pretēji piemēri, kad vērojama stagnācija. Fizikas un ekonomikas doktors Māris Pūķis uzskata, ka trešdaļa jaunpienācēju pašvaldību domēs nav maz, tas atbilst normālam pārstāvniecības demokrātijas vērtējumam – notiek pakāpeniska līderu nomaiņa.

Tāpat vēlētājus vienmēr interesē, vai pēc vēlēšanām izveidosies “pozīcija” un “opozīcija”, kas pakutinātu nervus valdošo partiju pārstāvjiem. Tiesa gan, domnīcas “Providus” politoloģu veiktais pētījums rāda, ka vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas līdz šim vai nu nav bijis vispār, vai arī tā bijusi ļoti vāja. Nereti bijuši gadījumi, kad valdošā partija, lai panāktu citas atbalstu, izmanto amatu vai ietekmes dalīšanu, pielietoti arī citi paņēmieni.

Jaunās domes, izņemot Ķekavas novadu, nu ir ievēlētas, tāpat kā pašvaldību vadītāji. Atliek vien gaidīt, cik no pirmsvēlēšanu karstumā solītā katrā pilsētā un novadā tiks paveikts.

UZZIŅAI

Pašvaldību vēlēšanu dati

  2009 2013 2017
Vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits 801 348 (53.8%) 685 890 (45.99%) 727 839 (50.41%)
Kandidātu sarakstu skaits 735 589 599
Partiju un partiju apvienību reģistrētie saraksti 589 453 465
Nereģistrētie partiju apvienību saraksti 33 19 31
Vēlētāju apvienību saraksti 115 117 103
Deputātu kandidātu skaits 11196 8725 8945
Ievēlēto deputātu skaits 1765 1618 1618
Vēlēšanu apgabalu skaits 118 119 119

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija.

No karsta līdz mērenam

Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas un politikas komunikācijas programmas vadītājs, pētnieks:

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā šogad aizritējušas savdabīgā gaisotnē. Kāpēc tā? Pirmkārt, dažādas sabiedrības grupas pirmsvēlēšanu cīņas karstumu uztvērušas citādi – tie, kas ir sociālajos tīklos, pieredzējuši nebijušu politisko kampaņu spiedienu. Tāpat cīņa par Rīgu izskanējusi ļoti intensīvi. Tas arī rada pirmo “savdabību” – fakts, ka sociālajos tīklos virmo kaislības, nenozīmē, ka šie rezultāti nonāk līdz vēlēšanu urnām. Kopumā vēlēšanu aktivitāte Latvijā ir mērena – tā teikt, bez īpašiem pārsteigumiem. Tie, kuri nav sociālajos tīklos, kā arī atrodas ārpus “karstās Rīgas”, domājams, arī priekšvēlēšanu laikā nav sajutuši kādas būtiskas atšķirības no citām reizēm.

Tomēr ir būtiski apzināties vienu lietu nākotnei – nopietni diskutējams jautājums  ir par uzraugošiem pasākumiem kampaņām sociālajos tīklos, kuros iesaistās aizvien vairāk cilvēku, arī Latvijā, un tas nozīmē, ka no politikas sociālajos tīklos neizvairīsimies arī turpmāk. Šajās vēlēšanās partijas jau sajuta brīvības garšu sociālajās vietnēs, tālāk šo nišu tās izmantos vēl vairāk.

Savdabīgas vēlēšanas ir arī no tā sauktā pirmsvēlēšanu aptauju socioloģijas un rezultātu sakritības viedokļa. Būtiskākā nesakritība – nespēja pirms tam prognozēt Jutas Strīķes pārstāvētā spēka panākumus Rīgā. Atkāpjoties no diskusijas, kāpēc tā, – J. Strīķes ienākšana pašvaldībā ir signāls par to, ka politiskajiem spēkiem, kas nāca ar šo pretkorupcijas ideju, tā ir tikpat aktuāla arī šodien kā divtūkstošo gadu sākumā. Būtībā šis gadījums apstiprina, ka pašvaldību deputātu kandidāti, formulējot pēc iespējas šaurāku uzdevumu konkrētas problēmas risināšanai, var sasniegt labus rezultātus. Uzskatu sistēmu, kurā īsti nav vietas tikai šova elementam, Latvijas iedzīvotāju vidū pierāda arī akcijas “Kam pieder valsts?” neveiksme Latvijas mērogā.

Par vēlētāju aktivitāti un ideju ieviest obligāto mehānismu vēlēšanās – pasaules prakse pierāda, ka šāda sistēma principiāli neko nemaina. Tie, kuri neiet vēlēt, nomaksā simbolisku sodu, un kopējos rezultātos nekas nemainās. Saprotama ir vilkme pēc kāda likuma, kas liktu visiem rīkoties, un tāpēc kļūs labāk. Dekonstruējot šo domu – jo vairāk kaut ko regulējam ar likumu, jo mazāk vietas paliek pašu domāšanai, racionalitātei un morālei. Tas ir būtiski atšķirīgais starp Vakareiropu un postpadomju valstīm. Mēs pārregulējam jomas, jo gribam atrunāt visu līdz sīkumam, kamēr otrs ceļš ir uzticība savam pilsonim, tam, ka arī viņš ir spējīgs domāt.

Likumam jānosaka rezultāts, ne metode. Regulēt vēlēšanu apmeklējumu ar likumu manā skatījumā būtu galējā necieņa pilsoņu prāta spējām. Domāt un rosināt piedalīties ir viena lieta, bet sodīšana par izvēles izdarīšanu (arī nebalsot ir izvēle) ir mēreni absurda, jo izslēdz domāšanu visiem procesa dalībniekiem. Labāk būt saprāta nekā burta kalpam.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz