Par koku zāģēšanu redakcijā maija beigās vērsās liepājnieks Ģirts Stepītis. Viņš satraucās par daudzo koku iznīcināšanu, turklāt lieguma laikā, kad ligzdo putni.

Trauksmes cēlājs par notikušo informēja arī Pašvaldības policiju, tā ziņoja Apstādījumu uzraudzības komisijai.

Zemesgabala Slimnīcas ielā 42 īpašnieks ir SIA ”Kurzemes zemes fonds”, kuras pārstāvis Juris Skudrītis toreiz portālam stāstīja, ka teritoriju citādi nevarot attīrīt no daudzu desmitgažu laikā uzkrājušos atkritumu apjoma, kuri tur radušies no padomju laikā un vēl 90. gados šeit bijušajiem mazdārziņiem.

Tagad uzrunāts par nesamaksāto zaudējumu atlīdzību, J. Skudrītis atbild: ”Nekādu komentāru nebūs.”

Apstādījumu uzraudzības komisija 7. jūnijā lēma, ka par koku nelikumīgu izciršanu jāsamaksā 17 042,59 eiro. Tāds bija sods par trīs kļavu, divu egļu, viena oša, trīs ievu, divu ozolu, vienas tūjas, sešdesmit četru vītolu, četrdesmit sešu bērzu, piecdesmit sešu blīgznu, septiņdesmit astoņu baltalkšņu, piecdesmit deviņu melnalkšņu un divdesmit sešu apšu nozāģēšanu.

Taču Liepājas pašvaldība 7. jūlijā saņēma apstrīdēšanas iesniegumu par šo lēmumu (turpmāk arī – iesniegums).

Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, pašvaldība lēma noteikt zaudējumu atlīdzību 25 563,88 eiroapmērā.

Domes sēdē pašvaldības Juridiskās daļas vadītāja Dace Arāja informēja, ka, izvērtējot gan apstrīdēšanas iesniegumu, gan lietas materiālus, ir sagatavots lēmuma projekts, kurā paredzēts atstāt spēkā Apstādījumu uzraudzības komisijas lēmumu, precizējot noteikto zaudējumu apmēru, kas, veicot pārrēķinu, ir palielinājies.

Viņa arī minēja, ka līdz lēmuma projekta ievietošanai dokumentu vadības sistēmā tika mēģināts vienoties ar iesniedzēju, lai izvairītos no tiesiska strīda.

Iesniedzējs piedāvāja noslēgt administratīvo līgumu, samazinot zaudējumu apmēru, lai izvairītos no administratīvo resursu izlietojuma, kā arī no ilgstošas tiesvedības.

Deputāts Jānis Vilnītis aicināja atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu par naudas soda piemērošanu. ”Ir izcirsti vairāki simti koku, un,

ja pieļausim, ka izdevīgāk ir vispirms izcirst kokus un maksāt mazāku soda naudu, noslēdzot vienošanos, tas var radīt precedentu citiem,

un koku patvaļīga izciršana nebūs atsevišķs izņēmums, bet gan, atsaucoties uz šo piemēru, var kļūt par regulāru praksi,” viņš teica.

Deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka koku izcirtējam jāmaksā palielinātā atlīdzība.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.