Slimnīcas ielā 15 kopš jūlija vidus nav karstā ūdens. Namu apsaimniekošanas uzņēmums “Jaunliepāja” to šim namam pārtrauca piegādāt. Pamatojums – par šo pakalpojumu iekrājies liels parāds.

Taču citi mājas iedzīvotāji ar šādu risinājumu nedomā samierināties un ir gatavi meklēt palīdzību tiesiskā ceļā. Skaidrot šo situāciju lūdzām zvērinātu advokāti Irēnu Kibelko.

Mājas iedzīvotāji, kas ir sašutuši par namu pārvaldes lēmumu pārtraukt karstā ūdens piegādi, atceras: paziņojums par to, ka parādu dēļ no jūlija vidus ūdens vairs nebūs, parādījās jūnijā. “Mūsu mājā ir 75 dzīvokļi, no kuriem, ja nemaldos, nemaksātāji ir divi,” stāsta viens no iemītniekiem. “Cik man zināms, parāds ir ap tūkstoti latu.” Lai gan iedzīvotāji sarunās ar nama apsaimniekotāju – uzņēmumu “Jaunliepāja” mēģinājuši šo problēmu risināt, kopsaucējs nav atrasts un ūdens piegāde pārtraukta.

Līdzīgus stāsti saņemti arī no citām Liepājā esošam mājām.

“Kolektīvā atbildība gan par karsto ūdeni, gan apkuri mums ir ļoti aktuāla problēma,” saka I. Kibelko. “Taču tā nav ne pieņemama, ne normāla situācija, tāpēc iedzīvotājiem ar to nav jāsamierinās nekādā ziņā.”

Ko šajā situācija darīt? “Kamēr nemainīsies likumdošana, diemžēl, būsim atklāti, dzīvokļu īpašnieku rokās nav daudz līdzekļu, kā atbrīvoties no kolektīvās atbildības un vērst situāciju sev par labu,” saka advokāte. “Pat ja vienas mājas dzīvokļu īpašnieki sanāktu kopsapulcē un vienotos par esošā līguma laušanu ar nama apsaimniekotāju, viņi neko nepanāktu, ja līgumā ierakstīts, ka to iespējams lauzt tikai ar abu pušu vienošanos, bet nama apsaimniekotājs līguma laušanai nepiekrīt. Analizējot konkrētus gadījumus, kad dažu nemaksātāju dēļ karsto ūdeni pārtrauc piegādāt visiem mājas iedzīvotājiem, mājas apsaimniekotāja pareizākā rīcība būtu ar dažādiem līdzekļiem vērsties pret konkrētiem nemaksātājiem vai arī risināt jautājumus, kā pārtraukt karstā ūdens piegādi konkrētam dzīvokli, nevis represijām pakļaut visos dzīvokļos mītošos. Pašlaik ir divas iespējas, kā dzīvokļu īpašnieki var cīnīties par savām tiesībām. Pirmā – vērties ar prasību Satversmes tiesā, lai tā izskata, vai darbības, ar kādām tiek kārtotas komunālā pakalpojuma sniedzēja, mājas apsaimniekotāja un saņēmēja attiecības, atbilst likumdošanai, bet pats galvenais – vai šie likumi aizstāv patērētāju – dzīvokļa īpašnieku, vai ir ievērotas viņa cilvēktiesības saņemt pamatpakalpojumu, kas ir arī ūdens vai siltuma piegāde.

Otra iespēja – dzīvokļu īpašniekiem dibināt pašiem savu dzīvokļu īpašnieku biedrību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem pašiem turpmāk būs jārisina visas ar māju saistītās apsaimniekošanas problēmas – pastāv iespēja izvēlēties apsaimniekotāju, un, cik man zināms, arī Liepājā ir veiksmīgi sadarbības projekti.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26.augusta numura pielikumā “Mājoklis” Kristīnes Pastores publikācijā.

“Kopīpašums vienmēr rada problēmas ar to, ka katram tā īpašniekam ir savas vēlmes, iespējas un vajadzības” saka zvērināta advokāte Irēna Kibelko, uzsverot, ka nevienam iedzīvotājam nav jāpaliek bez ūdens tikai tāpēc, ka kaimiņš par to nemaksā.