Statistiku par pilsētā dzīvojošo bērnu vecākiem, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, LIP kopā ar skolu sociālajiem pedagogiem apkopo jau kopš 2005. gada.

Kā liecina šogad LIP apkopotās statistika, uz ārzemēm kopumā devušies strādāt 792 Liepājas bērnu viens vai abi vecāki, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2005.gadā, kad ārpus Latvijas strādāja 448 vecāki. Būtisks aizbraucēju pieaugums vērojams 2010.gadā, kad ārzemēs strādāja 780 bērnu vecāki, gadu iepriekš – 591.

“Mūs ne tik daudz satrauc tas, ka vecāki aizbrauc peļņā uz ārzemēm, – tas ir tikai apsveicami, ka cilvēki meklē izeju no grūtās situācijas, kāda ir Latvijā. Satrauc tas, ka aizbrauc abi vecāki un bērnu atstāj vecmāmiņu, brāļu, māsu un citu radinieku uzraudzībā,” sacīja Liņķe, norādot, ka pašlaik Liepājā ir aptuveni 200 šādu pamestu bērnu.

“Tā ir riska grupa, kas rada problēmas. Bērns vecāku aizbraukšanu pārdzīvo, un tāpēc bieži vien rodas problēmas ar mācībām, uzvedību. Vecmāmiņa ir mīļa un laba, taču viņa nevar aizvietot tēvu un māti,” atzīst Liņķe.

Likumdošana, kā informēja Liņķe, paredz, ka vecākiem, izbraucot no valsts uz laiku, kas ilgāks par divām nedēļām, par šo faktu būtu jāinformē bāriņtiesa, kam līdzīgi kā aizbildniecības lietās jāvērtē, kur un kādos apstākļos bērns vecāku prombūtnes laikā dzīvos un kurš uzņemsies aprūpes un audzināšanas pienākumus. Taču reālajā dzīvē bieži vien tā nenotiekot.

“Daudzām vecmāmiņām vai citiem radiniekiem, pie kuriem paliek uz ārzemēm aizbraukušo vecāku bērni, ir nokārtotas dažādas pilnvaras uz konkrētām rīcībām, taču tas nenozīmē, ka ir pilnvarotas audzināšanas un aizgādniecības tiesības,” sacīja Liņķe.

Viņa stāsta, ka Liepājā ir bijuši gadījumi, ka personas, kurām bērni atstāti, nav spējuši tikt galā ar viņu audzināšanu un bijuši spiesti doties uz bāriņtiesu pēc palīdzības. Bijuši pat gadījumi, ka bāriņtiesa atsaukusi ārzemēs strādājošos vecākus uz Latviju.

Kā atzina Liņķe, LIP arī satrauc fakts, ka pēc kāda laika, kad vecāki ārzemēs ir iekārtojušies, pie viņiem dodas arī bērns.

LETA