Pirmdiena, 13. jūlijs Margarita, Margrieta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Krapsis: Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jārod finansējums fotoradariem

Krapsis: Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jārod finansējums fotoradariem
Foto: LETA
07.10.2019 15:10

LETA

Satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa, tāpēc valstij jāatrod nepieciešamais finansējums fotoradaru darbības nodrošināšanai, aģentūrai LETA teica Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš skaidroja, ka satiksmes drošības jautājumi nevar būt īstermiņa. Lai arī patlaban uz ceļiem darbojas 100 Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārvaldītie stacionārie fotoradari un 12 Valsts policijas pārziņā esošie pārvietojamie fotoradari, Krapsis vērsa uzmanību, ka ar to nav pietiekami, lai kardināli uzlabotu satiksmes drošību.

“2014.gadā, kad nebija fotoradaru, uz valsts ceļiem gāja bojā 213 cilvēki. Pērn, neskatoties uz diezgan nelabvēlīgajiem rādītājiem, dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tātad izglābtas 65 dzīvības un tas ir būtiski,” norādīja Krapsis.

Kā uzsvēra policijas pārstāvis, lai arī savulaik, kad stacionārie radari bija privātā komersanta īpašumā, daļā sabiedrības bija izveidojies priekšstats par tiem kā peļņas projektu, patlaban tā noteikti nevarot teikt.

Kopš 2015.gada katras mērierīces atrašanās vieta ir rūpīgi izvēlēta, lai mazinātu traģisku negadījumu risku, un radarus noteikti nevar dēvēt par naudas pelnīšanas rīku, viņš sacīja.

“Saprotams, ka radaru uzturēšana prasa arī atbilstošu finansējumu, taču es uzskatu, ka pēc fotoradaru darbības termiņa beigām politiķiem ir jāatrod finansējums, lai radari turpinātu darboties,” norādīja Krapsis.

Viņš gan nenoliedza, ka 2020.gada budžetā jaunu stacionāro fotoradaru uzstādīšanai nauda nav piešķirta. Tāpat nav piešķirts finansējums papildu pārvietojamiem radariem. Zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas.

Krapsis vērsa uzmanību, ka fotoradaru projekti nenozīmē tikai finansējumu pašu ierīču uzstādīšanai, bet nauda vajadzīga arī radarus apkalpojušo policijas darbinieku pieņemšanai un algošanai. Patlaban, kā zināms, ceļu policijai trūkst darbinieku, viņš norādīja.

“Galvenais mērķis bija par papildu 50 stacionāro un 50 mulāžu projekta ieviešanu, lai varētu nosegt visu Latvijas teritoriju. Tikai pēc šī projekta varētu sākt domāt par papildu pārvietojamo radaru iegādi. Lai uzlabotu satiksmes drošību, ir nepieciešamas investīcijas,” uzsvēra Krapsis.

Valsts policija kopš stacionāro fotoradaru darbības sākuma 2015.gadā kopumā naudas sodos piemērojusi 36 miljonus eiro.

Fotoradari nav biznesa projekts, taču jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus un tā ir valdības kolektīvā atbildība, paziņojumā presei norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ģirģens norāda, ka fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis negadījumu vietās, bet gan vietās, kur vislabāk ir nopelnīt naudu.

Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, norāda ministrs.

Fotoradara mērķis ir samazināt transportlīdzekļu ātrumu bīstamajos ceļa posmos, samazināt riskus, novērst ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pēc statistikas datiem kontrolētajos ceļa posmos arī tiek nodrošināts, skaidro Ģirģens.

Ģirģena kā iekšlietu ministra pozīcija ir skaidra – ceļa posmā, kur tiek uzstādīts fotoradars, tam ir jāpilda satiksmes drošības funkcijas, un radars pēc definīcijas nenes un nedrīkst ģenerēt ienākumus.

Ministrs gan norāda, ka jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus, – vai tās ir policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algas, vai ekipējuma, transportlīdzekļu, un arī radaru uzturēšanas izmaksas. “Mani neapmierina pozīcija – runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība,” uzsver Ģirģens.

Ministrs uzskata, ka drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs iepriekš aģentūrai LETA teica, ka patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs. 

Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. “Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja,” uzsvēra Trofimovs.

16 komentāri

2019-10-07 16:17

zevs: nezināju ka radars dod ko citu,izņemot valsts kasē naudu

2019-10-07 16:42

zv3: Doma bija par satiksmes drošību,bet tagad kviec,ka nauda nenāk kasē un vispār turpmākais attīstības projekts zem jautājuma zīmes ... var tikai pasmaidīt

2019-10-07 16:59

Nekā personīga..: Vai tiešām fotoradari paši sev nevar nopelnīt iztiku ,lai piedalītos ,ceļa satiksmē,bet vēl prasa nodokļu maksātāja naudiņu,pensionāru skolotāju ,medmāsu u.t.t

2019-10-07 17:07

ns: Radars un drošība ir Krapša murgi, tad viņiem vairs nebūs ko darīt uz ceļiem, ja tiešām palielinātos drošība. Radars un "piķis" ir patiesais iemesls. Neviens Krapsis negrib atbildēt par to ka pie mums ceļi ir kā 60-90 gados, ar atļauto ātrumu līdz 90 km/h(ar ļoti lieliem izņēmumiem) bet eiropā jau sen brauc arī uz 100, 120, 140 km/h. te arī atbilde, kāpēc mums ar 2000+gada mašīnām jāvelkās kā skaitstajos 70-os uz 90 km/h. Te arī rodas pārgalvības un avārijas.

2019-10-07 17:10

rakaris:): tas vēlvienreiz pierāda , kāda ir mūsu debīlā valdība , pasaulē radarus uzstāda satiksmes drošībai , latvijā , lai uzturētu amatpersonu un viņu radinieku naudas makus , tāpat kā ar ceļa nodokļiem , kas tiek izkrāpti no tautas .lai uzturētu tos mūlāpus , brūkoša valstele !!!

2019-10-07 17:15

rakaris:): lai vitkovskis atmet no savas 8000 lielās algas , no viņa latvijas ceļa uzturētājā 0 vērtība !!!

2019-10-07 17:58

suslis: Tas pamuļķis Krapsis ir tiktāl degradējis , ka savos murgos radarus uzskata par Latvijas satiksmes drošības regulēšanu))) Viņš ir smieklīgs un nožēlojams..
Viens fakts ..viens vienīgs--jau ""plānojot budžetu"" tur bija iekļautas soda naudas par ""plānotajiem ""pārkāpumiem..Rezumējums--LV ir goavno--to tādu dara saeima un kretīni ,kas tur ir....par ĀM --Rinkevicu--Latvijas tēls((( ..pat nerunājot..

2019-10-07 18:00

Jakutīnc: Iekšlietu ministrijā bez pārmaiņām. Zaglēni pie varas.

2019-10-07 18:10

cincinati: Es to saprotu tā- lai policija nebankrotētu,pirms radariem jāuzgāzē !
Braucot lēni-Tu apzodz valsti !

2019-10-07 19:31

> suslis 07.10.2019 17:58: tev nevar nepiekrist, BET
jus pasi tacu gandriz 30 gadus par tadiem neatlaidigi balsojat.
nu, un ko ta tagad stresojat!? pasi velejat - baudiet ko izvelejaties!

2019-10-07 19:32

M5: Muhosranskas radaru bizness....nožēlojami!

2019-10-07 20:47

Opel Astra: Kur patiešām vajadzīgi radari, tas ir dzīvojamās zonas. Bet tur viņi nestāv.... (((
Par tiem kas pie varas.. Nu Jūs paši par viņiem balsojiet (lielākā daļa). Par ko stressot?!

2019-10-07 22:36

Astrai: Un par ko tad gudrais Opelis nobalsoja?

2019-10-07 23:34

ha ha: Opeļa Astra nobalsoja par šmuko Knariņu.

2019-10-07 23:48

rudis: radari ir vaidzīgi un pat vairak sagribejušies 120 -180 slimi cilveciņi tagad jau braucot cik avarijas situacijas neredzeju kā šitie steidzīgie apdzen un rada avārijas situacijas iet 3 mašīna bet nē viņam vaig ātrāk gudraks par visiem un nemaz neredz ka nepartraukta līnija un nāk mašinas tad bakstās kaut kur iekša tādus lopus vajag ķert kūri iedomājās ka viņam briesmīgs klams

2019-10-08 11:01

es: Kāpēc nevar dabūt pānēsajamo radaru instrukcijas,kā arī viņu uzstādīšana ceļa malās?Zinu ka viņu jāuzstāda 3m no braucamās daļas,25. grādu leņķī un nedrīkst būt zem augstsprieguma vadiem.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz