liepajniekiem.lv
Īpašumi aiziet labi
Budžeta grozījumi oktobrī ir tradicionāli, jo tad jaunajā mācību gadā ir precizēts skolēnu skaits un līdz ar to zināmi pedagogu atalgojumi. “Tāpat redzam, kā mums pildās budžets,” skaidro izpilddirektors.
Nekustamā īpašuma nodokļa gada plāns jau izpildīts. “Plāns bija 3 miljoni 690 tūkstoši, šobrīd ir iekasēti 4 miljoni 435 tūkstoši. Palikuši maksājumi par pēdējo ceturksni, kuru termiņš ir 15. novembrī,” pastāsta R. Fricbergs.
Ienākumus palielina pārdotie pašvaldības īpašumi.
Mazāks pieprasījums ir pēc vienistabas dzīvokļiem, tāpēc tos plānveidīgi izsola elektroniskajās izsolēs. Ir arī īpašumi, kas pašvaldībai nav vajadzīgi savu funkciju veikšanai. Piemēram, pašlaik pārdošanā ir ēka Vecajā ostmalā 55.
Ieņēmumu plāns bija atjaunots vasarā, tie bija 839 tūkstoši eiro, bet tagad ir jau 955 tūkstoši eiro.
“Kādreiz īpašumi beigsies, tie iet mazumā,” atzīst izpilddirektors. “Palikuši dzīvokļi Tosmarē un Karostā, kas nav tik pieprasīti.
Ir vēl atsevišķi īpašumi, kā internātskola, kurai nevaram atrast pielietojumu, iespējams, pārdosim, ja kādam būs interese.”
Ietaupīt uz pašvaldības darba nepieciešamajām telpām īsti vairs nevarot, jo to optimizācija jau ir paveikta.
“Peldu ielā 5 piektais stāvs palicis neizbūvēts, tam vēl neredzam simtprocentīgu pielietojumu. Iepriekš bija iecere veidot kopīgu administrāciju ar Dienvidkurzemes novadu, taču pēc pašreizējā uzstādījuma līdz 2029. gadam abas pašvaldības dzīvo atsevišķi,” saka izpilddirektors.
Projektiem viss, kā plānots
Izdevumu kategorijās samazinātais finansējums projektiem nenozīmē, ka kādai iecerei atņem naudu un to nevarēs realizēt pilnā apmērā, viņš uzsver.
Finanšu pārvaldes Izdevumu daļas vadītāja Anda Justoviča skaidro, ka sākotnēji apgaismojuma nomaiņai plānoja izmaksas ar nosacījumu, ka projektu īsteno šogad. Iepirkuma rezultātā izmaksas bija mazākas, projekts sanāca lētāks.
Turklāt daļa izmaksu pārceļas uz 2024. gadu, jo projektu šogad pabeigt nevarēs.
Iepirkumus vairākas reizes apstrīdēja, tāpēc radās nobīde laikā.
Arī Ganību ielas pārbūvei tiek precizēts projekta kopējais finansējums.
Lielie projekti ar ES līdzekļiem un pats finansēšanas periods šogad noslēdzas. No apjomīgiem projektiem nākamgad turpināsies grants ielu pārbūve.
“Redzēs, kā veiksies ar Raiņa un O. Kalpaka ielu, kam projekts izstrādāts. Uz ES projektiem ies Meldru iela, ko pašvaldība darīs sadarbībā ar LSEZ, kas iesniegusi projektu bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas attīstīšanai,” saka R. Fricbergs.
Pilsētai tik nepieciešamajam ceļa pārvadam uz Ziemeļu priekšpilsētu ir izstrādāti divi trasējuma varianti.
“Deputātiem būs jāizšķiras, kurš ceļš ejams.
Tas ir ļoti dārgs projekts, paši par saviem līdzekļiem to nevaram. Klauvēsim pie valsts durvīm,” sola izpilddirektors.
Aizņemties ir pareizi
“Uz kredītprocentu kāpumu lielu ietekmi atstājis augošais eiribors. Pērn procentos maksājām 257 326 eiro. Šogad jau ir 1 254 9565 eiro, nākamgad ieplānots maksāt 2,4 miljonus eiro.
Pamatsummas ir sadalītas pa gadiem, un arī procenti jāmaksā par attiecīgo gadu. Katru gadu kredītu pamatsummu apmaksājam apmēram četru miljonu eiro apjomā. Kredītprocentu kāpums ir liels slogs pašvaldības budžetam,” atzīst izpilddirektors.
Ap 80 procentiem pašvaldības aizņēmumu ir projektiem, kuriem piesaista ārējo finansējumu. “Ir gudri izmantot ES naudu, un valsts ir pateikusi, ka aizņemšanās ES projektiem ir prioritāra.
Otrā lieta, kam aizņemas, ir politiskie solījumi – grants ielu rekonstrukcijas programma.
Aizņemties ir pareizi, jo nākotnē nauda paliek nevērtāka un vajadzība ir šodien. Cilvēki grib, lai grants iela būtu noasfaltēta, nevis gaidīt, kamēr pašvaldība sataupīs,” skaidro R. Fricbergs.
Minimālās algas kāpums no 620 eiro uz 700 esot diezgan daudz. Minimālās algas saņēmēju pašvaldības iestādēs ir 448 likmes, kas nozīmē apmēram tikpat cilvēku.
“Aicinām vairāk pāriet uz tehnoloģijām, aizstāt tehniskos darbiniekus. Gaidām priekšlikumus, kā taupīt un ko var aizstāt. Tikko minimālās algas apjoms pietuvinās zemākā līmeņa speciālistu atalgojumam, algu starpība nav nekāda. Tā notiek īpaši pirmsskolas iestādēs. Mēs gribētu celt speciālistu zemākās algas, bet vēl jāsaprot kopbilde,” stāsta izpilddirektors.
Uzziņai
Pēc budžeta grozījumiem pamatbudžeta izdevumi kopā ar finansēšanas daļu palielinās par 2 124 472 eiro, t. sk. valsts mērķdotācijas un transferti – 1 386 891 eiro, pašvaldības pamatbudžets – 651 048 eiro, maksas pakalpojumi 86 533 eiro, līdz ar to 2023. gada kopējie izdevumi ir 154,47 miljoni eiro.
Atsevišķi pašvaldības budžeta svarīgākie izdevumi
Vispārējo valdības dienestu izdevumi:
- 8000 eiro, lai nodrošinātu komisijas maksājumu kāpumu komercbankās;
- 160 000 eiro kredītu % kāpumu segšanai;
- 5 000 eiro projektam “NVO izaugsmes inkubatora attīstība Liepājā”;
- 10 000 eiro projekta “Jauniešu iniciatīvu projekti” finansējumam;
- 59 388 eiro projektam “Drošības dienestu attīstība, stiprinot komunikācijas un sadarbības spējas starp pašvaldībām un policijas iestādēm”;
- 10 381 eiro projektam “Atvērto datu pieejamības un apstrādes stiprināšana vietējas izaugsmes un pilsētas pārveides veicināšanai”;
- 150 000 eiro projektu priekšfinansējumiem un līdzfinansējumiem.
Ekonomiskā darbība:
- 3313 eiro pašvaldības dzīvokļu iztīrīšanai;
- 1935 eiro traktora jumta iegādei;
- 6000 eiro bojāta žoga demontēšanai Spīdolas ielā 7A;
- 700 000 eiro papildu izdevumu segšanai norēķiniem ar pārvadātājiem;
- 3000 eiro tūrisma materiālu izgatavošanai;
- 36 427 eiro samazināts finansējums SIA “Aviasabiedrība “Liepāja””;
- 1778 eiro līdzfinansējums bērnu vasaras nodarbinātībai vasarā (15–19 gadi);
- 20 500 eiro projektam “Proti un dari”;
- 46 644 eiro projektam “Pamatinfrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības veicināšanai, revitalizējot degradēto teritoriju Liepājā, 4. kārta”;
- 70 000 eiro samazināts finansējums projektam “Piekrasti raksturojošās ainavas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšana kultūras un tūrisma pakalpojumu daudzveidošanai Liepājas centra pludmalē”;
- 146 144 eiro aizdevuma atmaksai projektam “Piekrasti raksturojošās ainavas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšana kultūras un tūrisma pakalpojumu daudzveidošanai Liepājas centra pludmalē”;
- 171 443 eiro samazināts finansējums projektam “Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem”;
- 505 861 eiro samazināts finansējums projektam “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Liepājas valstspilsētas pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, 1. daļa”, 515 519 eiro – 2. daļa, 561 096 eiro – 3. daļa;
- 468 130 eiro samazināts finansējums projektam “Ganību ielas pārbūve posmā no Kungu ielas līdz Salmu ielai, Liepājā”.
Vides aizsardzība:
- 27 649 eiro samazināts finansējums projektam “Smilšu tīrīšanas tehnikas iegāde, Liepājā”;
- 23 000 eiro projektam “Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam “Liepājas ezers””.
Veselība:
- 95 353 eiro projektam “Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs”.
Brīvais laiks, sports un kultūra:
- 26 000 eiro Liepājas 2. klašu obligātās peldēt apmācības programmas nodrošināšanai;
- 5000 eiro dalībai pasaules un Eiropas čempionātos;
- 22 082 eiro infrastruktūras attīstībai stadionā “Daugava”;
- 2261 eiro muzeja ēkas pārbūvei K. Ukstiņa ielā;
- 8 899 eiro SIA “Liepājas Leļļu teātris”.
Izglītība:
- 6520 eiro projektam “Liepājas izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana”;
- 26 000 eiro siltumenerģijai;
- 255 000 eiro sporta skolu telpu nomai;
- 80 331 eiro projektam “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, 3. etaps”;
- 22 186 eiro projektam “Pārvarēt robežas: Ilgtspējīgas starptautiskās dimensijas pilnveidošana Liepājas Ezerkrasta sākumskolā, Lauku iela 54, Liepāja”;
- 76 426 eiro projektam “Erasmus +K1”;
- 2224 068 eiro pedagogu darba samaksas paaugstināšanai;
- 10 000 eiro baseina jumta remontam un dezinfekcijas līdzekļu iegādei;
- 409 426 eiro papildu finansējums izglītojamo ēdināšanai no 1. līdz 4. klasei;
- 3801 eiro vispārējās izglītības iestāžu darbiniekiem piemaksai pie atalgojuma par sabiedriskā transporta mēnešbiļešu realizāciju izglītības iestādēs.
Sociālā aizsardzība:
- 103 950 eiro papildu finansējums mājokļu pabalstiem;
- 379 805 eiro projektam “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana, speciālistu apmācības”;
- 3200 eiro projektam “Dažādību veicināšana”;
- 89 781 eiro projektam “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai”;
- 5000 eiro projektam “Mājokļu vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
