Lai gan dati par studentu skaitu pēdējos gados iezīmē strauju lejupslīdi, sāpīga piezemēšanās bedres dibenā vēl ir priekšā. IZM prognoze liecina, ka dažu gadu laikā studentu skaits ir krities par 30 000. Turklāt potenciālo pirmkursnieku kodola, proti, vidusskolu beidzēju, skaits samazināsies arī turpmākajos gados, kas kombinācijā ar daudzu jauniešu izšķiršanos mācīties ārzemēs ved Latvijas augstskolas dziļāk bedrē. Augstskolu atbildes gan liecina, ka tās vēl nav veikušas būtiskas pārmaiņas, solot vērtēt iespēju slēgt nerentablās programmas.

Reģionu augstskolas norāda, ka svarīgi nodrošināt arī to pastāvēšanu, jo tās sagatavo speciālistus konkrētajam reģionam. LiepU rektors Oskars Zīds un LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs norāda, ka viņu pārstāvētajām augstskolām esot jomas, kurās tās ir spēcīgas. LLU gadījumā tās pat ir “monopoljomas”, jo daudzas tās programmas nepiedāvā neviena cita augstskola un tieši šajās programmās arī tikšot koncentrēti ES līdzekļi.

Izteikta lejupslīde ir neklātienes studijām – IZM prognoze liecina, ka šogad šajās programmās uzņemto skaits krities par 70%. Mugurēvičs prognozē, ka neklātiene kā studiju forma atmirs un, viņaprāt, jāmeklē jauni veidi.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra norāda, ka svarīga būs arī oktobrī apkopotā informācija par kopējo studentu skaitu Latvijas augstskolās – esot aizdomas, ka daudzi studenti varētu būt “atbiruši”, jo nespējot samaksāt par studijām.