Krīze spiež prast atsacīties
Vieni gatavi samazināt sev algas, citi tomēr plāno prēmijas
Kā padarīt vairāk, ja būs mazāk naudas? No kā atteikties? Kā samazināt izdevumus? Uz ko gatavi pilsētas vadītāji? Šādus jautājumus uzdod laikraksts “Kurzemes Vārds”, aptaujājot daļu no pašvaldības nozaru vadītājiem, jo Liepājas pašvaldība pirmoreiz, tāpat kā daudzas citas Latvijā, spiesta plānot nākamā gada budžetu, rēķinoties ar to, ka tas būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr domes priekšsēdētājs Uldis Sesks ir paziņojis, ka pašvaldība cer nākamgad uz nebijuši lielu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kas varētu dot grūdienu attīstībai.
Pilsētas budžetu sagatavo speciāli izveidotā darba grupa izpilddirektora Edgara Rāta vadībā un budžeta komisija pilsētas galvas Ulda Seska vadībā. Budžets vēl tikai top, un minētās taupības ieceres vēl ir tikai ieceres.
Pašvaldības augšgals Liepājas domes uzturēšanas izdevumus plāno samazināt pat par 15 procentiem jeb par 400 tūkstošiem latu, un domes uzturēšana nākamgad varētu pilsētai izmaksāt 2,2 miljonus latu. Izdevumus plāno samazināt galvenokārt uz darba samaksas fonda rēķina – par 144 tūkstošiem latu. Plāno, ka domes vadības alga, deputātu alga un komisiju locekļu atalgojums saglabāsies līdzšinējais un netiks palielināts.
Algas būs plānākas
Kultūras pārvalde savus nākamā gada izdevumus plāno mazākus par 10,5 procentiem. Lai izpildītu taupības prasību, Liepājas kultūras darba vadītāji pirmām kārtām pievērsušies pārvaldes uzturēšanas izdevumu samazināšanai. Nākamgad plāno 12,5 štata vienības (par 2,5 vienībām mazāk nekā pašlaik). Pārvaldes vadītāji gatavi paši sev samazināt algas par 60 līdz 240 latiem vienam cilvēkam, nebūs prēmiju. Tāpat nākamgad plāno mazāk kultūras pasākumu projektu konkursus un tiem – mazāku budžetu.
Savukārt Liepājas Būvvalde izpildījusi 10 procentu jeb 60 tūkstošu latu samazinājuma uzdevumu, stāsta Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. Galvenā ietaupījuma pozīcija – pilsētas noformējuma budžets. Šogad tas bija 117 tūkstoši, nākamgad tam plāno 80 tūkstošus latu. Bez tam Būvvalde taupīs uz komandējumu, degvielas, telefona izdevumu rēķina (mobilā telefona lietošanas limits tiek samazināts par 5 latiem), piemaksu par darbinieku aizvietošanu atvaļinājumā rēķina, uz mācību kompensāciju rēķina. Štata vietu skaits un algas paliks nemainīgas, prēmijām – nulle.
Telpu īre iegriež
Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš tomēr aizstāv pozīciju, ka 10 procentus (jeb 100 tūkstošus latu) ietaupīt nevar, var atkāpties par 8,6 procentiem, jo ir būtiski pieauguši telpu īres izdevumi, pārceļoties uz Olimpisko centru. “Mēs varam optimizēt štata vienības, atteikties no kādiem darbiniekiem ziemā un pieņemt viņus tikai vasaras sezonā, ņemot vērā sporta sezonalitāti. Algas nevienam nesamazinām, jo daudziem tās jau ir tikai minimālās. Prēmijas neplānojam. Komandējumu izdevumus ierobežosim par 10 procentiem. Varam mazāk atbalstīt labāko sportistu piedalīšanos pasaules čempionātos,” sacīja A.Lagzdiņš.
Noņem visu, ko var
Pašvaldības policijai samazināmie 10 procenti nozīmē atteikties no vairāk nekā 100 tūkstošiem latu izdevumu. Tas ir vairāk, nekā vēlams, lai policija spētu izpildīt savas funkcijas, uzskata pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis. Viņš stāsta, ka visvairāk taupīs uz degvielas rēķina, šos izdevumus samazina par 10 tūkstošiem jeb par 25 procentiem. Likvidē arī autoremontbāzi, un gatavi samazināt policistu štata vietas par piecām neaizpildītajām vietām. Prēmiju nebūs, algas saglabās, kādas ir. “Mēs noņēmām visu, ko var, atstājām izdzīvošanas režīmu,” saka N.Dīķis un uzsver, ka Pašvaldības policija saglabās visus pienākumus, kurus pilsētā pilda līdz šim.
Detalizētāk par budžeta samazinājumu dažādās pašvaldības nozarēs lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9.decembra numurā Noras Driķes publikācijā.