Kaut arī nav vienota reģistra par liepājnieku mīļdzīvniekiem, savu mājas mīluļu izvēlē mūsu pilsētas iedzīvotāji ir konservatīvi, atzīst veterinārārsts Dzintars Tīds. Eksotisku dzīvnieku ir maz.

Ir tikai suņu reģistrs, kas tiek izmantots nodokļu iekasēšanai, atzīst dakteris un piebilst: “Vienota mājdzīvnieku reģistra pilsētā nav, līdz ar to ne kaķi, ne baloži un stirnas uzskaitīti netiek.”

Arī pats Dz.Tīds neveic savu pacientu stingru uzskaiti, jo tie nereti nonāk citu veterinārārstu aprūpē. Taču pēc pieredzes viņš zina, ka pirmajā vietā noteikti ir kaķi, kam tūlīt seko suņi. Tieši šie ir liepājnieku iecienītākie mājdzīvnieki. Tad seko jūrascūciņas (to ir ne tikai daudz, bet šie dzīvnieciņi arī visbiežāk tiek vesti pie daktera, jo daudz slimo), papagaiļi, mājas seski un, visbeidzot, dekoratīvās žurkas, truši u.c. sīkdzīvnieki.

“Eksotiskākais eksemplārs noteikti bija iguāna Fonteina viesnīcā. Bet nu jau jāsaka: BIJA, jo rāpulim bija nopietns mugurkaula defekts,” tā Dz.Tīds. Taujāts par to, vai šogad, čūskas gadā, nav savairojušies šie rāpuļi, viņš atzīst: “Nav gan. Vismaz es nevienu nezinu, pat dzirdējis neesmu. Nav mūsu pilsētā ne krokodili, ne pumas. Liepājnieki lielos vilcienos ir konservatīvi mājdzīvnieku izvēlē.”

Pirms vairākiem desmitiem gadu gan bijis dažs labs liepājnieks, kura mājās mitis patiesi eksotisks radījums: “Manam klases biedram, kura tēvs bija jūrnieks, bija mērkaķītis. Liepājā bija arī pitons. Brangs – rokas resnuma.”

“Liepājā nav tādu notikumu, kā Rīgā, kur pat krokodili tiek atrasti. Kontrabanda piebremzēta, ievest grūti,” spriež veterinārārsts. Viņaprāt, tas ir pat apsveicami, jo, pirmkārt, netiek spīdzināti dzīvnieki, otrkārt, pamukušie vai pamestie eksotiskie eksemplāri neapdraud iedzīvotājus.

Kaut arī reti, tomēr eksotiski pacienti ik pa laikam mūsu pilsētas veterinārārstiem gadās. “Parasti tas notiek, kad atbrauc ceļojošais cirks un saslimst tā lācis, vai arī, kad Liepājā viesojas izstādes ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Tad reizēm šiem eksotiskajiem eksemplāriem nākas sniegt palīdzību,” stāsta Dz.Tīds. Viņa paša praksē eksotiskākais pacients bijis pārsimts gramu smags pērtiķītis pirms pusotra desmita gadu: “Arī no eksotisko dzīvnieku izstādes. Nabags piecas dienas bija atteicies no ēšanas.”

foto no relaksture.lv