Aizvadītās nedēļas nogalē mūspusē sākās intensīva kūlas
svilināšana, un iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tā, laikam kļūstot siltākam,
pieņemas spēkā. Dažādu jomu speciālisti aicina nededzināt pērno zāli, taču cīņa
ar kūlas dedzinātājiem ir tikai cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Cēlonis
svilināšanas problēmai ir nekoptās teritorijas, un tādu Liepājā ir gana,
novēroja portāls. Turklāt liela daļa no šīm teritorijām ir pašvaldības īpašums.

Ugunsdzēsēju statistika rāda, ka visbiežāk kūlas ugunsgrēki
izceļas Karostā. Tāpat ugunsdzēsēji atklāj, ka visbiežāk kūla deg pilsētas
pašvaldībai piederošajā teritorijā.

Apsekojot pilsētu, portāls secināja, ka visvairāk
teritoriju, kur pērn nav pļauta zāle un tā rezultātā ir izveidojusies kūla, ir
Laumas rajonā un Karostā. Laumas rajonā ugunij noteikti būtu ko darīt
teritorijās pie dzelzceļa sliedēm – Namdaru ielas malā, pie apļa Cukura un
Pulvera ielas krustojumā, Ziemupes ielā aiz uzņēmuma ”Aile”, tāpat Kviešu ielā
un Ziemupes ielā 1/9. Lielākā daļa minēto zemesgabalu ir pašvaldības
teritorijas, savukārt zemesgabals Ziemupes ielā 1/9 ir SEZ valdījumā.

Arī Karostā, sevišķi jūras tuvumā un kāpu zonā ir prāva
sausā zāle – gan Atmodas bulvārī (tostarp 3/5), gan Krasta ielā, kā arī pie Ziemeļu
fortiem. Pēdējā minētā vietā jau redzams, kādu postu nodarījuši kūlas
ugunsgrēki, kad liesmas iekļuvušas priežu mežā.

Lielāki vai mazāki melni plankumi pilsētas sejā redzami jau
daudzviet – kūlas degšana šajās vietās, piemēram, pie Dienvidu fortiem, vairākās
vietās Karostā (Atmodas bulvārī un Ģenerāļa Baloža ielā) jau notikusi.

Pašvaldības policijā portālam apstiprināja, ka kūlas
ugunsgrēku risks ir visās teritorijās, kurās ir izveidojusies kūla. ”Pārsvarā
tā ir Karosta, Velnciems un Zaļā birzs,” skaidroja Liepājas pilsētas
Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.

Tāpat kā kūlas dedzināšana, arī kūlas veidošanās veicināšana
ir sodāms pasākums. Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles
nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, zemes īpašnieks saucams pie
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta. Par šādu
pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 500 latiem, bet
juridiskajām personām — no 500 līdz 2000 latiem.

Pēc K.Vārpiņa teiktā kopš šā gada 1.janvāra Pašvaldības policijā neviens
protokols par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles
nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos vēl nav noformēts. Pagājušajā gadā par
šo pārkāpumu noformēti 49 protokoli, informēja policijas pārstāvis.

Tā kā ievērojama daļa ar sauso zāli apaugušo teritoriju ir
pilsētas pašvaldības īpašums (piemēram, zemes pie Dienvidu fortiem, Karostā,
dzelzceļa sliežu malā Velnciemā) un Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārziņā
(piemēram, zemesgabals Ziemupes ielā 1/9, Pulvera ielai piegulošie pērn
nenopļautie zemesgabali), taujājām Pašvaldības policijas pārstāvim, vai arī pilsētas dome un SEZ  tiks sauktas pie atbildības, tāpat kā pie
atbildības tiek saukti iedzīvotāji un mūsu pilsētas uzņēmumi. Atbilde bija
lakoniska: ”Ja tiek manīti pārkāpumi no zemes īpašnieku puses, tad arī
tiek uzsāktas administratīvās lietvedības.”  

Pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts piekrīt, ka
pašvaldībai piederošajos zemesgabalos daudzviet ir izveidojusies kūla, tādējādi
palielinot ugunsbīstamību. Viņš skaidro: ”Maksimāli centīsimies šīs teritorijas
nosargāt no uguns, jo nopļaut visur nav iespējams – liela daļa šo teritoriju
apaugušas ar krūmājiem un pamežu, tādējādi pļaušanas darbi ar tehniku nav
iespējami.”

E.Rāts norāda, ka ar katru gadu pļaujamās platības tiek
palielinātas. Ar to nodarbojas gan Komunālā pārvalde, gan Nodarbinātības
aģentūras darbinieki. ”Cenšamies teritorijas, kur veidojas kūla, samazināt,”
skaidro izpilddirektors. Pēc viņa teiktā nenopļautās teritorijas ar katru gadu
sarūk, taču kad tādas būs pilnībā izskaustas, viņš atturas prognozēt.

Taujāts par to, vai nav negodīgi saukt pie atbildības un
sodīt privātpersonas un uzņēmējus, ja turpat blakus ir nenopļautas pašvaldības
teritorijas, E.Rāts skaidro, ka arī lielākais pašvaldības teritoriju
apsaimniekotājs – ”Liepājas namu apsaimniekotājs” – ir saukts pie atbildības.
Tāpat viņš norāda, ka daļa īpašumu, kuros nav veikta zāles pļaušana iepriekšējā
gadā un ir izveidojusies kūla, ir SEZ pārvaldes apsaimniekošanā.
 

Portāls jau informēja, aizvadītās nedēļas nogalē mūsu
pilsētā reģistrēts ievērojams skaits gadījumu, kad degusi pērnā zālē, turklāt
lielās platībās. Kūlas ugunsgrēki reģistrēti Klaipēdas ielā, Atmodas bulvārī,
Ģenerāļa Baloža ielā un citviet. Arī vakar izcēlās kūlas ugunsgrēks – pērnā
zāle dega O.Kalpaka ielā.

Pilsētas pašvaldība atgādina, ka kūlas dedzināšana ir
stingri aizliegta: ”Dedzinot kūlu tiek apdraudēti cilvēku īpašumi, veselība un
dzīvība. Dedzināšana nodara būtisku kaitējumu arī dabai un tās bioloģiskajai
daudzveidībai. Tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi un citi sīkdzīvnieki un to
mājvietas. Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētā ir mazāk un to skartās platības
nelielas, šo ugunsgrēku bīstamība ir daudz augstāka, jo pilsētās ir daudz
blīvāka apbūve un vairāk cilvēku.”  

Domes Vides un veselības daļa skaidro, ka kūlas dedzināšana
rada piedūmojumu, kas ir kaitīgs cilvēkiem. Dūmi ir gāzu un dažādu izmēru cieto
daļiņu sajaukums, kas izdalās augu atlieku un dažādu atkritumu degšanas
rezultātā. Augu biomasa sastāv no atšķirīga daudzuma celulozes, lignīna,
cietes, tanīna, fenola un citiem savienojumiem, kas sadegot veido dažādus
ķīmiskos savienojumus – oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražus,
ūdens tvaikus, cietās daļiņas un citus organiskus un neorganiskus ķīmiskus
savienojumus. Dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošā materiāla sastāva,
liesmas temperatūras un vēja apstākļiem. Ja kūlā atrodas plastmasas atkritumi,
tiem degot izplatās īpaši kaitīgi dūmi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēku
veselību. Vislielāko negatīvo ietekmi dūmi atstāj uz personām ar hroniskām
elpošanas un sirds/asinsvadu slimībām, kā arī uz citām jutīgajām iedzīvotāju
grupām.

Savukārt Valsts policija atgādina, ka kūlas dedzināšana
pretlikumīga un par to pienākas sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
179.pants nosaka, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var tikt uzlikts
200 līdz 500 latu liels naudas sods vai arī vainīgajai personai var tikt
piemērots līdz 15 diennaktīm ilgs administratīvais arests.