Vakar Liepājā jau ceturto reizi notika cūkas stilbiņa ēšanas sacensības. Cilvēki Latvijā ir cīkstējušies arī ar zemenēm, nēģiem un citiem produktiem. Līdz pasaules līmenim, kur dažādus rekordus uzrauga speciāla sacensību federācija, gan vēl netiekam, jo pie mums tas vairāk ir entuziastu joks. Kad pirms trim gadiem Liepās viesnīcas Amrita grilbārā notika pirmās cūkas stilbiņa ēšanas sacensības, Martins Dobelis (24) bija tikai skatītājs.

Labākais stilbiņu ēdājs

Toreiz uzvarēja viņa tagadējais priekšnieks celtniecības firmā ITP. Nākamajā reizē Martins nolēma piedalīties arī pats, un kopš tās reizes uzvarējis visus pārējos konkurentus (savu priekšnieku ieskaitot), visātrāk apēdot gandrīz 700 gramu smagu cūkas stilbu, ko drīkst apslacīt ar puslitru alus. Puiša mājoklī jau stāv balvā nopelnītais ledusskapis, televizors un mikroviļņu krāsns, bet šoreiz Martins cīnās par jaunu gāzes plīti (raksta nodošanas brīdī rezultāts vēl nebija zināms). Viņš saka, ka pats nezinot, kāpēc stilbiņu izdodas apēst ātrāk par citiem. Vienkārši tā sanāk. Arī ikdienā viņš esot liels ēdājs, taču pēc sacensībām kādu laiku cūkas stilbiņu gan galdā neliek. Arī Amritas rīkotajās pelmeņu ēšanas sacensībās Martins pārspējis citus konkurentus. “Taču ar pelmeņiem ir daudz grūtāk. Laikam tā mīkla ātrāk noštopējas. Stilbiņš it kā ir lielāks, bet to ātri apēst ir daudz vieglāk. Ūdeni dzert neprasās, bet alu parasti izdzeru sacensību beigās. Ir ļoti laba sajūta, ja esi uzvarējis.” Vakarā pēc sacensībām pašsajūta neesot diez ko laba, bet nākamajā dienā viss ir kārtībā. Kuņģim slodze ir liela, tāpēc draugu lokā Martins šādas sacensības nerīkotu. Viņam pašam pietiekot ar vienu reizi gadā.

***

Datorzinātņu studenti Mārtiņš Bisenieks (20) un Guntis Šmaukstelis (21) pirms diviem gadiem koju sarunās uzzinājuši, ka blakus istabiņas rīkotajās pelmeņu ēšanas sacensībās sasniegts rekords — 70 pelmeņi. “Hmm, es varētu vairāk,” nodomājis Mārtiņš un kopā ar Gunti ķēries pie jaunu pelmeņu sacensību organizēšanas visu kopmītņu līmenī. Pelmeņi izvēlēti kā populārākais kopmītņu ēdiens, kas pārspējis ceptos kartupeļus, jo ar tiem esot lielāka ņemšanās. Puišu konkurencē piedalījušies 13 dalībnieki, meitenes bijušas tikai četras. Uzdevums — cik daudz var apēst pusstundas laikā? Drīkstēja izmantot kādu mērcīti garšas bagātināšanai vai dzērienu, lai mazās gaļas klimpiņas labāk slīd lejā. Uzvarētājs puišu vidū (kura vārdu abi sacensību rīkotāji vairs neatceras) pievārējis 110 pelmeņus, labākā meitene apēdusi 54 pelmeņus. Mārtiņš ieguva 4.vietu ar 90 pelmeņiem. Pēc finiša visi mērīja vidukļa apkārtmēru — lielākajai daļai plusā bija kādi trīs četri centimetri, bet ar 2.vietas ieguvēju noticis brīnums — pēc 100 pelmeņu apēšanas viņa viduklis esot samazinājies, kaut gan pats dalībnieks jau tā esot bijis augumā mazs. Vairāk pelmeņu sacensības puiši nav rīkojuši, jo katru gadu jāizdomā kas jauns, piemēram, kūleņu mešana kopmītņu gaiteņos. Jācer, ka kūleņi nebūs jāmet pēc pelmeņu katla izēšanas.

Citronu ēdājs

Citronu ēšanas sacensības notika pirms trim gadiem, kad Artis Kamals (21), tagad žurnāla FHM redaktors, mācījās komunikāciju zinātnes un aktīvi piedalījās LU studentu pašpārvaldes vēlēšanās. “Partiju, kuras sarakstā es kandidēju, sauca Zaļie, un par savu simbolu izmantojām zaļus ābolus. Konkurentu partija bija Citroni. Lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, nācās izvērst dažādas akcijas. Citroni sarīkoja citronu ēšanas sacensības, kur piedalījos arī es — šķiet, lai parādītu, ka Zaļie var uzvarēt visur.” Sacensībās piedalījās kādi pieci cilvēki, un noteiktā laikā bija jāapēd maksimāli daudz augļu. Pirms tam Artis citronus biju ēdis reizēm tikai pie tējas un dažādām smalkmaizītēm, taču beigu beigās veicās tīri labi, un Artis ieguva 2.vietu ar četriem apēstiem citroniem. “Tas pirmais laikam bija pavisam traks, lai gan apēda tikai par vienu vairāk!” nosmejas Artis. Vēlēšanās uzvarēja Zaļie, diemžēl, Artis bija palicis ārpus svītras. Citās ēšanas sacensībās viņš nav piedalījies, taču bērnībā būtu varējis pārspēt visus tauku ēšanā. “Man ļoti garšoja tie baltie tauki, ko neviens neēd, bet ar kuriem cep kartupeļus. Bērnībā es tos ņēmu un ēdu ar karotēm tā, ka lija gar vaigiem. Mammai un tētim esot bijis slikti uz mani skatīties”.

Lana Daniela,
“Diena”