Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 21. novembris

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

Kurzemē pārbaudīta 181 daudzdzīvokļu ēka, bez pārkāpumiem diemžēl neiztiek  (3)

Atslēgvārdi vugd | daudzdzīvokļu mājas | pārbaude | pārkāpumi

Foto: liepajniekiem.lv

Sakarā ar šā gada jūnijā Londonā notikušo ugunsgrēku daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā liela daļa ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, ugunsdzēsēji glābēji vairāku mēnešu garumā pastiprinātu kontroli veica arī mūsu pilsētas daudzstāvu dzīvojamajās mājās.

Kā portālam pastāstīja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļasvecākā speciāliste Anete Strazdiņa, VUGD līdz šā gada 15.septembrim izlases kārtībā veica ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās visā valstī. Divu mēnešu laikā visā Latvijā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 991 daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir saistīti ar to, ka nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, kā tas bija konstatēts 812 ēkās no visām pārbaudītajām mājām.

Tāpat vairāk kā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāji nav iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Toties vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai nepieciešama tās pārstrāde, kā tas novērots vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām.

Savukārt ēkās, kurās ierīkota automātiskā dūmu un karstuma kontroles sistēma vai iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, lielākoties minētās ugunsdrošībai nozīmīgās inženiertehniskās sistēmas nav darba kārtībā.

VUGD Kurzemē izlases kārtībā pārbaudīja 181 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Liepājā un Ventspilī tika pārbaudītas ēkas, kas augstākas par sešiem stāviem, bet novados – trīs un vairāk stāvu ēkas. Līdztekus ugunsdrošības pārbaužu laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta tām ēkām, kuras ir siltinātas.

Ugunsdrošības pārbaužu laikā Kurzemē konstatēts, ka no 181 pārbaudītās daudzdzīvokļu ēkas, 148 mājās nav veikta elektroinstalācijas pārbaude, 35 tiek glabāti dažādi materiāli un priekšmeti uzglabāšanai nepiemērotās vietās, 24 ēkās ir apgrūtinātas ugunsdzēsības tehnikas piebraukšanas iespējas, bet 58 objektos nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija un iedzīvotāji ar to nav iepazīstināti.

Pārbaudīto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem vai īpašniekiem ir uzdots novērst konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktā termiņā, kā arī tie ir informēti par atbildību, ja šie pārkāpumi netiek novērsti noteiktajā laikā.

VUGD atgādina, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai jārūpējas par sava īpašuma ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās.

Ugunsdrošības pārbaužu mērķis dzīvojamās mājas ir veicināt ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājās, kā arī dzīvokļu īpašnieku līdzatbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās.

Portāls pēc tam, kad augusta sākumā piedalījās vairāku devinstāvu dzīvojamo māju apsekošanā, jau rakstīja, ka VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas inspektore Agnese Sprūde māju apsaimniekotājiem skaidroja noteikumu prasības, atgādinot jau it kā zināmas lietas, piemēram, ka kāpņu telpā jābūt izvietotai ugunsdrošības instrukcijai, ar kuru jābūt iepazīstinātiem mājas iedzīvotājiem.

Kāpņu telpām jābūt durvīm ar pašaizvēršanās mehānismu; pagrabos, bēniņos un kāpņu telpā nedrīkst atrasties degoši priekšmeti, piemēram, vecas mēbeles utt.; tāpat nekur ēkā – ne pagrabos un bēniņos, ne kāpņu telpās nedrīkst būt kaili elektrības vadi; stāva numuram jābūt norādītam ne tikai pie lifta, bet arī kāpņu laukumiņos. Un pie ēkas jābūt nodrošinātai piekļuvei operatīvajam transportam.

Apsekojot ēkas, tika secināts, ka situācija ir dažāda. Lielākoties iedzīvotāji savu iespēju robežās par ugunsdrošību rūpējas – cenšas iztīrīt koplietošanas telpas, atbrīvojot tās no ugunsnedrošiem materiāliem un priekšmetiem. Tiesa, ir arī ēkas, kurās ne tikai pagrabi un bēniņi, bet arī kāpņu laukumiņi pieblīvēti ar veciem krāmiem. Pēc ugunsdzēsēju glābēju akta saņemšanas šīs nepilnības jānovērš.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks pulkvežleitnants Mursals Kerimovs portālam pastāstīja: “Šobrīd varam analizēt pieejamos 2016.gada statistikas datus - kopumā visā valstī dzīvojamā sektorā bijuši 2992 ugunsgrēki, no kuriem 333 bijuši Kurzemes reģionā. Ja salīdzinām ar citiem novadiem, tad šis rādītājs ir zemāks kā Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionos, kur bijuši attiecīgi 466, 454 un 359 ugunsgrēki dzīvojamā sektorā.”

Un piebilst, ka, par laimi, situācija ugunsdrošības jomā uzlabojas.

Savukārt, rezumējot daudzstāvu ēkās līdz 15.septembrim veiktās pārbaudes, M.Kerimovs atzīst: “Šādas pārbaudes daudzdzīvokļu namos tiek organizētas katru gadu, bet līdz 15.septembrim tas tika darīts pastiprināti. Kopumā pārbaudītajās ēkās konstatēti vairāki ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, bet neviens ēkas apsaimniekotājs vai īpašnieks nav administratīvi sodīts.”

Un uzsver: “Visus pārkāpumus tika uzdots novērst konkrētā termiņā, jo mūsu mērķis ir sekmēt ugunsdrošības situācijas uzlabošanos, nevis kādu sodīt.”

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!