Netālu no Slīteres bākas novietotā seismiskā stacija neparasto notikumu reģistrējusi 27.jūlijā plkst.19.48. Tā cilmes vietas dziļums bijis aptuveni 15 kilometri, bet epicentrālais attālums – 41 kilometrs. Zemestrīces spēku aparatūra novērtējusi ar 3,4 ballēm pēc Rihtera skalas. Savukārt zemes virsmas satricinājuma spēks, kas parāda grūdienu ietekmi un tiek aprēķināts 12 ballu sistēmā, varētu būt pārsniedzis pat 5 balles.

Valsts galvenais seismologs Valērijs Ņikuļins piebildis, ka precīzu vērtējumu būs iespējams sniegt tikai pēc iedzīvotāju aptaujāšanas. Pašvaldībām jau ir izsūtītas anketas, un pētnieki cer uz vietējo cilvēku atsaucību. Informācijas vākšanu uzņēmusies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte.

Pirmie iespaidu stāsti par zemestrīci jau esot saņemti. Kādās mājās krēsls, uz kura sēdējis pieaudzis cilvēks, grūdiena ietekmē pabīdījies pat kādus septiņus centimetrus uz priekšu. Slīteres bāka pirmdienas vakarā bija slēgta, taču tās uzraudze Laila Pabērza apstiprinājusi, ka zemestrīci manījuši vairāki vietējie. Bagātīgi iespaidi par šo notikumu ir Dundagas pagasta bibliotēkas vadītājai Rutai Emerbergai un viņas ģimenei, kas dzīvo nomaļus no pilsētas centra. Mamma virtuvē gatavoja ēst, bērni bija savās istabās, vīrs ārā griezis dzelžus, un tad piepeši bija jūtams spēcīgs grūdiens un tāds kā viegls pērkona grāviens: “Sajūta bija tāda, ka zeme zvārojas. Pat aizkari nošūpojās. Vīrs teica, ka jutis tādu kā gaisa vilni pakrūtē.” Bērni sabijušies izskrējuši no istabām. Sākumā visi domājuši, ka varbūt saimniecības ēkās uzsprāguši gāzes baloni, taču tur viss bijis kārtībā. Pēc brīža piezvanījusi paziņa, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā pilsētas centrā, un taujājusi, vai nav manīts kas dīvains. Tad arī kļuva skaidrs, ka šis ir lielāka mēroga notikums.

Ņikuļins uzsvēris, ka aparatūras reģistrētie dati ir ļoti kvalitatīvi. Citas seismoloģiskās stacijas Skandināvijā seismisko aktivitāti nav reģistrējušas. Tomēr joprojām saglabājas zināms šaubu procents – teorētiski iespējams, ka pazemes grūdienus izraisījušas slepenas militāras aktivitātes. Oficiāli armija pētniekiem gan apgalvo, ka nekādi manevri šajā dienā nav notikuši nedz jūrā, nedz arī uz sauszemes.

Zemestrīces vietu zinātnieki atzīst par zīmīgu. Salīdzinoši ļoti tuvu, Irbes šaurumā, 19.gadsimta vidū zemestrīce jau reiz ir notikusi – 1857.gadā. Toreizējā magnitūda tiek lēsta 4,7 ballu apmērā. Dokumentālie avoti liecinot, ka šis satricinājums sajusts Kurzemes pašos ziemeļos.