“Dramatiska zivju slāpšana Kurzemes ezeros šogad vēl nav novērota, taču, sākot no šīs nedēļas, apsekojot ūdenstilpes, pievērsīsim tam īpašu uzmanību,” informēja Valsts vides dienesta (VVD) Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš.

Viņš atzina, ka darbu apgrūtinot tas, ka ir saplīsis vienīgais inspektoru rīcībā esošais oksimetrs. Šo ierīci izmanto skābekļa daudzuma mērīšanai ūdenī. “To, vai zivis slāpst, izurbjot āliņģi, nosakām pēc smakas. Ja skābekļa trūkst, smaka ir ļoti spēcīga,” par darba metodēm stāsta Liepiņš.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā zivju slāpšana novērota Remtes ezerā, Brocēnu novadā. Liepājas pusē līdzīgas problēmas varot piemeklēt Tāšu ezeru, Tosmares ezeru, kā arī Pērkones kanālu. Šīs un citas ūdenskrātuves tuvākajā laikā tikšot apsekotas.

Kā uzsvēra amatpersona, par zivju slāpšanu ezeros vai dīķos ir atbildīga pašvaldība, kuras teritorijā ūdenstilpe atrodas. Piemēram, pagājušajā gadā Liepājas teritorijā esošajā Pērkones kanālā āliņģus urbuši tā dēvētie simtlatnieki. Kā norāda Liepiņš, āliņģu urbšana ir vienkāršākais un lētākais veids, kā nodrošināt skābekli. Efektīvāk, taču dārgāk ir, izmantojot sūkni, pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā.

“Šī problēma var būt aktuāla visu martu, jo pēdējo nedēļu laikā valdošā sala dēļ uz daudzām ūdenstilpēm ir izveidojusies bieza ledus kārta,” runājot par zivju slāpšanu, prognozē Liepiņš. Viņš norāda, ka situāciju, kad zivis, kam trūkst skābekļa, pulcējas ap āliņģi, aktīvi izmanto maluzvejnieki. Pērn šādi maluzvejniecības gadījumi esot novēroti Pērkones un Remtes ezerā.

Kā informēja Liepiņš, pirmie skābekļa trūkumu izjūt asari, līdakas un raudas, savukārt līņi un karūsas ir izturīgākas.

Jau ziņots, ka zivju slāpšana Liepājas ezerā šoziem nav novērota, informēja biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Viņš atzina, ka problēmas var būt Pērkones kanālā, kur ūdens apmaiņa ir mazāka.

“Liepājas ezerā zivis nekad nav slāpušas, jo tam cauri tek Bārtas upe, kas nodrošina ezerā skābekli,” sacīja Urtāns. Viņš atzina, ka sliktāka situācija ir Pērkones kanālā, kur ūdens apmaiņa ir mazāka. “Nākamnedēļ tur urbsim āliņģus un mērīsim skābekļa daudzumu, lai izvērtētu situāciju un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus zivju glābšanai,” informēja Urtāns.