​Simt tūkstoši jau kabatā

NVO izaugsmes inkubatora programmu īstenoja Liepājas pašvaldība sadarbībā ar biedrībām ”NEXT” un ”Impact Hub”, atvēlot no pilsētas budžeta 10 tūkstošus eiro.

Organizācijas sagatavojušas projektu idejas vai arī pieteikumus jau iesniegušas Valsts kultūrkapitāla fonda, Labklājības ministrijas, ”Erasmus+”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO, ”Interreg”, ”Horizon” un citām programmām.

Papildus individuālajam darbam organizācijas trīs mēnešu garumā par attīstības iespējām un ārējā finansējuma piesaisti konsultēja mentori: Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe, ”Civitta” asociētais partneris, finanšu piesaistes eksperts Reinis Budriķis, finanšu piesaistes speciāliste un projektu vadītāja Nora Sudmale; Brocēnu projektu vadītāja Rudīte Muraševa un biedrības ”NEXT” valdes loceklis, NVO izaugsmes inkubatora vadītājs un līdzdalības eksperts Vilis Brūveris.

Divas dalīborganizācijas jau piesaistījušas nedaudz vairāk kā 100 000 eiro lielu finansējumu. ”Sociālā atbalsta un izglītības fonds” saņēma atbalstu jauniešu sociālā mentora pakalpojuma idejas izstrādei, un radīts jauniešu prasmju pašnovērtēšanas instruments.

”Šobrīd mentoru atbalstu saņem 65 jaunieši,”

pastāsta biedrības vadītāja Guna Krēgere-Medne.

Biedrība ”Liepājas Restaurācijas centrs” programmas laikā kļuva par Eiropas mēroga radošās iniciatīvas ”New European Bauhaus” oficiālo partnerorganizāciju.

”Inkubācijas periodā izstrādāts ”Erasmus+” projekts saistībā ar starptautiskas rezidentūras izveidi Liepājas Restaurācijas centrā. Šo projektu paredzam realizēt 2024. gadā,” atklāj centra vadītājs Ivars Pilips-Matisons.

Jau 22. augustā Liepājā sāksies organizācijas ”House of Hope” rīkotā radošā nedēļa ģimenēm ar bērniem un jauniešiem.

Projekts tapis NVO inkubatorā, to atbalstījusi Liepājas Kultūras pārvalde, pastāsta biedrības vadītāja Tatjana Makovija.

”Galvenais bija atbalsts. Mums bija idejas un ieceres, bet – vai nu spēka nav, vai laika.

Inkubators mobilizēja mūsu darbu un palīdzēja uzrakstīt projektu. Mūs iedvesmoja, ka jādara vēl vairāk, nekā jau darām,” viņa uzsver.

Jaunais veiksmes stāsts

”Mazais kuģis, lielais stāsts” – ar šādu nosaukumu biedrība ”Fotast” iecerējusi veidot ceļojošu interaktīvu izstādi par Baltijas jūras zvejniekiem.

Pašlaik biedrība gaida programmas atvēršanu, lai iesniegtu pieteikumu, stāsta tās vadītāja Iveta Herbsta.

Projekts paredzēts vismaz diviem gadiem, jo jānodibina sadarbība ar zvejniekiem, lai veiktu pētījumu par to, kā viņi dzīvo, kādas ir tradīcijas. ”Tas nav tā, ka vienu dienu aizbrauc, parunājies un brauc mājās.

Zvejniekus vēlamies parādīt nopietnā formā, tāpēc tas ir ilgstošs process,”

viņa norāda.

Fotogrāfi vēlas saprast, kāpēc zvejniecība ir izmirstošs arods un jauni cilvēki negrib vairs ar to nodarboties.

”Vērtīgākais bija saprast, kā vispār meklēt finansējumu,” inkubatora rezultātus vērtē I. Herbsta. ”Mūsu mentore bija Dace Bluķe, viņa bija ļoti labs palīgs, pastāstīja arī to, kā strukturēt ideju, lai varētu ar to piedalīties projektu konkursos un piesaistīt sponsorus.”

Liepājas IT kopienas stiprināšanas aktivitātes plāno veikt ”Liepājas tehnoloģiju klasteris”. Vadītāja Agate Ambulte arī uzsver to, ka visvērtīgākā bijusi piekļuve mentoram.

”Mums paveicās, ka tas bija Reinis Budriķis. Galvenais mērķis bija radīt reālu projektu, un to arī veiksmīgi sasniedzām. Esam sapratuši, kurp dodamies tālāk, kur varam pieteikties,” viņa pastāsta.

Kā šī joma Liepājā attīstās, varot spriest pēc IT kopienas piektās dzimšanas dienas, uz kuru nesen no visas Latvijas sabrauca prominentu uzņēmumu vadītāji, kuri atzinuši, ka Liepājai ir ļoti liels potenciāls un viņi labprāt to izskatītu kā vietu, kur darboties.

”Šogad ieradās arī investori. Kopiena izaugusi, ir vairāk par pustūkstoti dalībnieku, kas tiekas, nāk uz pasākumiem, apmainās ar projektiem. Virzāmies prasmju pārneses jomā – no tām zināšanām, kas šeit ir uz vietas, cenšamies radīt vairāk zināšanu un nodot nākamajām programmētāju vai IT cilvēku paaudzēm,” atzīme A. Ambulte.

Liepājā parādās pirmie start-up uzņēmumi, kuri sāk piesaistīt investīcijas. ”Stārtapi nozīmē tehnoloģijas kopā ar biznesu, un mēs esam panākuši, ka beidzot Liepājā pirmās investīcijas ieplūdušas, tai skaitā ”Blue Shock Race”, ”Swotzy”, kas ir mūsu jaunais veiksmes stāsts.

Jauni džeki, meitenes, kas taisa foršus uzņēmumus, – tas norāda uz dinamiku, ka beidzot ir efekts tam visam, ko darām,”

pauž biedrības vadītāja.

Labs treniņš ar rezultātu

Uz pozitīvu sākumu nozīmīgiem procesiem norāda arī Vilis Brūveris, par to liecinot pirmkārt inkubatora dalībnieku atzinīgās atsauksmes un tas, ka projektu pieteikumi jau ir iesniegti vai sagatavoti iesniegšanai.

”Inkubators ne tikai deva zināšanas un pieredzi, bet praktiski palīdzēja organizācijām finanšu mērķu sasniegšanā. Finansējums ideju realizēšanai vienmēr ir aktuāls. Finanšu avoti ir mainīgi, un lielākā daļa biedrību un nodibinājumu strādā pēc projektu principa: viens sākas un beidzas, un tad jādomā, ko darīt tālāk. Šīs bija labs atspēriena punkts, no kura paskatīties uz dažādām pusēm, arī uz līdz šim neizmantotiem finanšu avotiem, lai nodrošinātu finanšu kapacitāti arī ilgtermiņā,” viņš stāsta.

Pilotprojekts bijis labs treniņš ar praktisku rezultātu – nauda atnāks pie labām idejām.

”Nauda ir dažādos plauktos, bet reizēm programmas ir tik specifiskas un sarežģītas, ka biedrībām vajag palīdzēt

saprast, vai konkrēta programma ir tām piemērota.

Pilotprojekta lielais mērķis bija organizācijas stiprināt tā, lai tās varētu savām aktivitātēm atnest ārējo naudu uz Liepāju, kas arī ir veiksmīgi noticis. Tas ir ieguvums biedrībām, mērķa grupām un arī pašvaldībai,” norāda V. Brūveris.

Viņaprāt, ja arī cilvēki nav dzirdējuši par kādu no organizācijām, tas nav rādītājs to darba nozīmībai, jo katra strādā savā specifiskā mērķgrupā, kur ir atpazīstama un noderīga.

”Mārketinga aktivitātes un atpazīstamību palīdz veidot finansējums, jo, ja notiek aktivitātes, ir lielāks efekts un redzamība,” viņš saka.

V. Brūveris atzīmē, ka kopienas aktivitātes nerodas tukšā vietā, tās ir mērķtiecīgi jāveido: ”Šobrīd Liepājas pilsēta to saprot, apzinās kopienu un NVO lielo lomu – tās ir nozīmīgs partneris pilsētas dzīvē.”

Ceram, ka nauda nāks uz Liepāju

Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Salvi Rogu.

– Kā vērtējat pilotprojekta rezultātus?

– Biedrību vadības pārstāvji kļūs par šīs programmas vēstnešiem, un nākamajos ciklos tas būs ļoti svarīgi. Tagad visi metās nezināmajā, tas bija izaicinājums gan organizatoriem, gan dalībniekiem. Esmu ļoti apmierināts ar finansiālajiem rādītājiem, skaitļi izskatās labāk, nekā es biju iedomājies.

Otrs, ne mazāk būtisks, ir emocionālais fons, kas ir ļoti labs, to varēja redzēt noslēguma pasākumā. Bija ieteikumi, lai būtu vairāk laika savstarpējām sarunām, tas viss jāņem vērā.

Jāizdara secinājumi un jāiet uz priekšu.

– Dalībnieku skaits bija ierobežots, bet vai bija cīņa par vietām inkubatorā?

– Pieteicās teju divreiz vairāk biedrību, nekā varējām uzņemt. Gribējām desmit, bet organizatori paņēma 11. Labi, ka bija konkurence, jo tad, nākamo ciklu organizējot, jau ir pirmie potenciālie dalībnieki. Cilvēki jau būs dzirdējuši par to, kas notika, un interese būs vēl lielāka.

Informācijas izplatīšanas uzlabošana bija viens no ieteikumiem, kur varētu iet dziļāk.

Turpinājumu plānojot, esam ieskicējuši ikmēneša tikšanās reizes. Pēc viena pasākuma jau visi neapmetīs kūleni un neiemācīsies, ko un kā darīt, bet kāda maza kripatiņa atkal tiks iedota.

Biedrībām, kas piedalījās programmā, atpazīstamība Liepājā kaut nedaudz ir uzlabojusies. Vai sasniegts maksimums? Noteikti ne, vēl ir daudz darba.

– Cik labi dalībniekiem izdevies spert soli uz priekšu ārējā finansējuma piesaistē?

– 1,3 miljoni eiro ir summa projektiem, kas jau ir apstiprināti vai tiks pieteikti. Prasme saskatīt, kur ir ārējā nauda, un veidot pieteikumus, ir pilnveidojusies. Tagad ir jāpraktizē, jo tikai darot var sevi stiprināt.

– Tieši sociālajā jomā strādājošās biedrības līdz šim pārsvarā sagaidījušas finansiālu atbalstu no pašvaldības vai ārzemju partneriem, bet tagad fokuss varētu mainīties?

– Tas būtu skaistais scenārijs, uz to mums ir jātiecas. Joprojām būs pakalpojumi, kurus pašvaldība pirks no biedrībām, būs projektu konkursi, kuros dažādu jomu NVO aicinās pieteikties un izmantot atspēriena atbalstu. Taču ceram uz to, ka nauda no ārpuses nāks uz Liepāju caur šīm organizācijām.

– Kad varētu tikt organizēts nākamais inkubēšanas cikls?

– Šobrīd turpinām ar mentoringu atbalstīt tās biedrības, kuras projektu pieteikumus ir sagatavojušas vai gatavo, bet kuriem iesniegšanas termiņš ir rudenī. Gaidīsim labus rezultātus.

Visdrīzāk rīkosimies tā, lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, atbalstam jābūt pieejamam visu kalendāro gadu, nevis tikai kādu brīdi.

Vēlā rudenī varētu palaist nākamo ciklu, jo esam sapratuši, ka jāplāno tā, lai Eiropas Savienības fondu programmas iekrīt cikla noslēguma fāzē. Tagad finišējām vasarā, bet programmām pieteikšanās termiņi pamatā ir rudenī un pavasarī.

Vēl iesim uz to, ka dalīsim biedrības divos grozos. Jo ir tās, kuras skaidri zina, ko grib, tad vienkārši jāgatavo pieteikums, un tad ir biedrības, kuras vēl meklē sevi.

Visus saliekot kopā, redzējām, ka kāds skrien pa priekšu.

Būtu jādala, lai atbalstu sniegtu mērķtiecīgāk.

– Vai mainās NVO kopaina Liepājā? Gadiem ilgi runājam par to, ka liels skaits reģistrēto biedrību neko nedara.

– Spēcīgas NVO ar ambiciozu vadības komandu ir viens no pamatelementiem, kas raksturo kopumā spēcīgu sabiedrību. Tendence ir laba, biedrības saprot, ka tās ir spēks, saprot, kur ņemt finansiālos resursus, lai stiprinātos.

Te mums visiem kopā vēl ir jāaug, citam cits jāiedrošina – ejam un darām!

Skaidrs, ka visas tūkstoš biedrības tagad nav kļuvušas superjaudīgas, bet mūsu mērķis ir pastrādāt ar dažādu jomu, tostarp mikrorajonu stiprināšanas, biedrībām, kuras īsti nevar ielikt kādā nozarē, bet tās rūpējas par savu apkaimi.

– Par apkaimju biedrībām saklausu lielu sasaisti ar ”Liepājas 2027” mērķi iesaistīt iedzīvotājus Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēs. Vai NVO liks spēkus kopā ar nodibinājumu ”Liepāja 2027”?

– Absolūti jā, sinerģija ir. Esam vairākkārtīgi diskutējuši ar nodibinājuma vadības komandu. Esam visi vienā laivā, vienojāmies, ka mums ir vienam otrs jāpapildina.

– Plašāk par Liepāju jau darbojas Kurzemes NVO centrs. Reizēm rodas iespaids, ka katrs darbojas par sevi un mēģina ”izķert” biedrības?

– Tā ir mazā sāpīte, ka ir daudzas kūniņas, bet reti sadarbojamies. Tas, ko mēģinām labot, pirms pāris mēnešiem sēdējām pie viena galda ar Kurzemes NVO centru, runājam ar ”NEXT”, ar ”Impact Hub”, respektīvi, ar biedrībām, kuras šajā jomā strādā. Jo pašvaldība ir resurss, pārredzošais orgāns, bet operatoram jābūt ārējam spēlētājam – NVO.

Pirmajam inkubatoram iepirkuma rezultātā operators bija ”NEXT”. Vai tā būs turpmāk, nevaram pateikt. Taču svarīgi, lai operatora komandā ir cilvēki, kas ar sirdi un dvēseli alkst palīdzēt NVO sektoram plašā tvērumā.

Uzziņai

NVO izaugsmes inkubatora dalībnieki

11 biedrības: ”House of Hope”, ”Keep The Change”, ”Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris”, ”Liepājas tehnoloģiju klasteris”, ”kultūrBĀKA”, ”Fotast”, ”Centra ”Marta” Liepājas nodibinājums”, ”Sociālā atbalsta un izglītības fonds”, ”Patvērums ģimenei”, ”Liepājas Restaurācijas biedrība” un ”Radi vidi pats”.

Es domāju tā: ​Vai esat kādā biedrībā?

​Anete – strādā:

​– Nē, neesmu. Man tam nav laika, jo ir bērni un jāstrādā. Mans interešu klubiņš ir mans draudzeņu loks. Nav pat domas, ka es varētu iesaistīties kādā biedrībā. Lai to darītu, jābūt brīvam laikam, entuziasmam un ticībai.

Rita Strīķe – strādā:

– Dzīvoju Vācijā jau septīto gadu un vēl nekādās biedrībās neesmu iesaistījusies. Mājas sajūta tur vēl nav iegūta. Šķiet, ka vietējās vācu biedrībās tāds šaurs loks un vajag kontaktus, lai tevi pieņemtu. Ar ģimeni labprāt apmeklējam dzīvnieku patversmes, to gan.

Skaidrīte Veita – sētniece:

– Nē. Man jāstrādā un mājās divi kaķi, kam jāvelta uzmanība. Ja man brīvs laiks, tad mājās paskatos televizoru, datoru, un ar to pietiek. Neprasās nekādas sabiedriskās aktivitātes.

Mārcis Priedītis – RTU Liepājas Studiju un zinātnes centra direktors:

– Pats nevienā biedrībā neesmu bijis, bet pie mums RTU un Liepājā ir plāns veidot studentu biedrību, kur viņi varētu patstāvīgi darboties un sadarboties. Būtu lielāka darbošanās patstāvība un varēs vienkāršāk veidot kontaktus ar skolām, dažādām citām organizācijām.

Baiba Priedīte – māmiņa:

– Oficiāli neesmu izstājusies no “Liepājas Jaunajiem vanagiem”, bet ilgi neesmu tur darbojusies. Iestājos pirms vairākiem gadiem un nejauši. Bija interesanti, satikos ar jauniešiem no dažādām valstīm, daudz labāk apguvu angļu valodu, iepazinos ar interesantiem cilvēkiem, atbraucējiem rādīju Liepāju.