Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. septembris

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

"Lāčplēša alus darītava" pēta kurzemnieku alus dzeršanas paradumus  (29)

Atslēgvārdi alus | pētījums

"Lāčplēša alus darītava" šoruden izpētījusi alus dzeršanas paradumus Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, atklājot dažādas atšķirības katrā reģionā.

Pēc "Lāčplēša alus darītavas" aptaujas apkopotajiem datiem Kurzemnieki uzskata, ka latvieši ir vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā vai vismaz Baltijā, iespējams to var skaidrot ar senajām alus dzeršanas tradīcijām Kurzemē. Tāpat kurzemnieki ir pārliecinātāki, ka latvieši alu dzer vairāk kā krievu tautības pārstāvji.

Alus dzeršana Kurzemē – sena tradīcija

Neskatoties uz to, ka vairums aptaujāto sevi uzdod par atturībniekiem, alus dzeršana Kurzemē ir ļoti sena tradīcija. Alus brūvēšana un baudīšana aprakstīta tautasdziesmās un ticējumos. Piemēram, kurzemnieku kāzās alus viesiem ticis pienests koka kannās, un to lēja porcelāna krūzītēs. Vēl senākos laikos alu dzēra no koka kausiem, bet alus pienesējus sauca par alus vīriem. Kurzemnieki arī paši darījuši alu, un tiem bijis ticējums, ka alum nesot raugu, nedrīkst skatīties atpakaļ, lai alus labi rūgtu. Bet lai alus būtu saldāks, pusnorūgušā alū mests nokaitēts akmens, tad dzēriens „karamelizējies”. Stāsta „Lāčplēša alus darītava” vadības pārstāvis Juris Mucenieks: „Mūsdienās kurzemnieki dod priekšroku saldākām gaišā alus šķirnēm, šīs tradīcijas joprojām ir stipras. Teju 80% kurzemnieku domā, ka latvieši ir lielākie alus dzērāji Eiropā vai vismaz Baltijā, kas diemžēl neatbilst patiesībai. Vidējais izdzertā alus daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir zemāks nekā vidējais izdzertais alus daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropā, bet Baltijā līderi alus dzeršanā ir igauņi.”

Braukšanas paradumu ziņā – ne tik apzinīgi

Aptaujā arī tika atklāts, ka lielākā daļa kurzemnieku par spīti karstajam laikam vasarā nav mainījuši savus iepriekšējos paradumus un alu dzēruši tik pat, cik citus gadus. Neliela daļa aptaujāto tomēr atzīst, ka alu dzēruši vairāk, sevišķi gados vecāki respondenti. Arī kopējā alus realizācijas statistika rāda, ka alus patēriņš šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis.

Kurzemnieki ir „brīvdienu” alus dzērāji - vairums aptaujāto alu dzer vasarās un nedēļas nogalēs. Pēc aptaujas rezultātiem tikai 7% kurzemnieku sevi uzskata par riktīgiem alus dzērājiem, bet 37% aptaujāto atzīst, ka alu dzer pasākumos un hokeja čempionāta laikā, tā teikt, nav alus – nav ballītes!

 Braukšanas paradumu ziņā kurzemnieki nav apzinīgākie iedzīvotāji - tikai aptuveni puse no respondentiem Kurzemē atzīst, ka vispār nebrauc pie stūres, ja dzerts alus. Katrs piektais sēstos pie stūres arī tad, ja būtu izdzēruši divas vai vairāk pudeles alus, kas noteikti nav pieļaujams. „Lāčplēša alus darītava” atgādina, ka alkohola lietošana un transportlīdzekļa vadīšana nav savienojamas lietas. Pat, ja lietots neliels daudzums alkohola, transportlīdzekļa vadītāja reakcija mazinās un pieaug risks neuzmanības dēļ izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.

Aptauja tika veikta šā gada rudenī, tajā piedalījās gandrīz 800 respondentu. Aptauju veica „Mindscan” pēc „Lāčplēša alus darītava” pasūtījuma.

Lauma Ozolina

  • Komentāri (29)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!