Karostā, zaļajā zonā pretī Krasta ielai, pabeigta piemiņas vietas iekārtošana ģenerāļa Jāņa Kureļa karotājiem, visticamāk, šonedēļ uzņēmuma “Komunālā pārvalde” speciālisti dosies aplūkot paveiktos darbus un pieņems objektu ekspluatācijā, “Rietumu Radio” informēja Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Piemiņas vietas svinīgā atklāšana plānota Lāčplēša dienā – 11.novembrī.

Kureliešu piemiņas vietas atjaunošana izmaksājusi nepilnus 4000 latu, un līdzekļi šim mērķim, kā informēja Štāls, piešķirti no uzņēmuma “Komunālā pārvalde” budžeta. Piemiņas vietas skiču autors ir mākslinieks Raimonds Kalniņš, bet ieceri realizējis uzņēmums “Granītakmens”.

Kureliešu piemiņas vietā uzstādīts liels laukakmens ar dzelzs krustu, ap kuru puslokā izvietoti vairāki mazāki akmeņi, kuros iegravēti bojāgājušo karavīru vārdi.

Jau ziņots, ka piemiņas vietu, ko kureliešiem pēc Liepājas vēstures entuziasta Riharda Rubīna ierosmes un ar viņa līdzdalību izveidoja 1994.gadā, Karostā, netālu no jūras, pagājušā gada janvārī nopostīja vētra.

Jauno piemiņas vietu no vētrām sargā bijušo fortu paliekas, un tā, kā iepriekš atzina Štāls, būs vieglāk pieejama apmeklētājiem.

Par kureliešiem sauc vācu armijā iekļauto latviešu karavīru formējumu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadībā Otrā pasaules kara nogalē. Štāba virsnieki un citi vienības dalībnieki cerēja atjaunot Latvijas neatkarību un bija saistīti ar nacionālās pretošanās kustību – Latviešu Centrālo padomi (LCP) -, kuras izveidošanas 70.gadadiena tika pieminēta šāgada augustā.

Vācieši kureliešus izformēja, daudzus notiesāja un nosūtīja uz Štuthofu. Militāras akcijas pret kureliešiem sākās 1944.gada 14.novembrī, kad tika ielenkts un apcietināts Kureļa štābs Stiklos. Štāba virsniekus tiesāja Liepājā, un septiņus no viņiem nošāva 20.novembrī. Notiesātie sadzīti automašīnā un aizvesti uz Karostu.

Konkrēta šo latviešu nošaušanas vieta nav zināma.

Pašu ģenerāli Kureli 21.novembrī aizsūtīja uz Vāciju, viņš miris ASV.