Pēc nedēļas Ziemassvētki, tāpēc tālredzīgākie jau sāk lūkoties pēc galvenā Ziemas saulgriežu atribūta – svētku eglītes, pārliecinājās portāls.

Kāds lielveikalā jau iegādājies vai vēl tikai pirks eglīti podiņā, lai to pēc svētkiem izstādītu laukā. Taču vairums ļaužu savus mājokļus rotās ar lielākām vai mazākām cirstajām eglītēm, ko būs iespējams iegādāties teju ik uz stūra.

Un, protams, vēl jau ir trešā iespēja, kā tikt pie svētku egles – doties to meklēt un nocirst pašam. Šī iespēja īpaši vilinoša būs ģimenēm ar bērniem, jo izvērtīsies kopējā piedzīvojumā. Vien, protams, šai nodarbei būs nepieciešams savs transports, lai nokļūtu mežā.

Katram pa eglītei

AS ”Latvijas valsts meži” gada nogalē ikvienam Latvijas iedzīvotājam atļauj nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā, portāls uzzināja AS ”Latvijas valsts meži”. Arī šajā gada nogalē katram pienākas pa vienai eglītei.

Taču, dodoties uz mežu pēc Ziemassvētku galvenā atribūta, jāatceras, ka eglīti nedrīkst cirst, kur ienāk prātā. To nedrīkst darīt privātā mežā, publiskā dabas parkā, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.

AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) visā Latvijas teritorijā apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi. Lai nekļūdītos, jāskatās stigu un ceļu malās LVM īpašuma zīmi, kur uz dzeltena fona attēlots LVM logotips, kā arī citas informācijas zīmes ar LVM logo.  

Taču arī valsts mežā eglīti nedrīkst cirst visur. Eglītes nedrīkst cirst jaunaudzēs. Jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem arī nedrīkst cirst eglītes.

AS ”Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos savām vajadzībām vienu eglīti drīkst nocirst meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, kā arī pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.

Būtiski ir arī pareizi nocirst vai nozāģēt eglīti. Eglīte augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu. Kociņa celma caurmēram jābūt mazākam par 12 cm. Eglīte jānozāģē līdz ar zemi: ”Ja atstāsiet augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.”

Uz jautājumu, kā atrast ideālu eglīti, LVM pārstāvji skaidro, ka proporcionālai eglei zari visās pusēs izauguši vienmērīgi; tie ir pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara; galotne nav pārāk kaila.

Protams, ne visiem Liepājas iedzīvotājiem ir personīgais auto, tādēļ ir būtisks jautājums: vai Ziemassvētku eglīti drīkst nocirst arī Liepājas administratīvajā teritorijā esošajos mežos?

Komunālās pārvaldes mežsargs portālam atzina, ka mūsu pilsētai piegulošajos mežos praktiski eglīšu nav. Priežu ir daudz, bet eglīti atrast var arī neizdoties. Taču ja nu tomēr izdodas, piemēram, Tosmares ezera krastā vai Karostas mežā uziet kādu eglīti, tā turpat arī jāatstāj. Proti, Liepājas administratīvajā teritorijā augošās retās eglītes cirst nedrīkst. Pretējā gadījumā var iznākt skaidrošanās ar policiju.

Tāpat, protams, nedrīkst iekārot pilsētas apstādījumos augošās eglītes.  

”Podiņegle” dzīvos ilgāk

Bet visaktuālākais ir jautājums, kā Ziemassvētku eglīti – podiņā iecelto vai cirsto – saglabāt pēc iespējas ilgāk, lai kociņš vēl pirms gadu mijas svinībām nenobērtu skujas.

SIA ”Grobiņas ziedi” pārdevēja-floriste Vineta Blūma portālam atzina, ka

ilgāks mūžs būs eglītei, kas ir iestādīta podiņā: ”Vislabāk šādu eglīti novietot vēsākā telpā, protams, ne radiatora tuvumā. Eglīte noteikti jālaista, bet skujiņas var arī aprasināt. Tad eglītei vajadzētu ne tikai izdzīvot, bet jaunā gada sākumā pat sākt dzīt jaunos dzinumus.”

Jautāta, kā ar eglīti podiņā rīkoties pēc svētkiem, vai, piemēram, to izlikt uz lodžijas vai ar visu podiņu iznest dārzā, viņa skaidro: ”Ja vēlas eglīti novietot uz lodžijas, podiņš jāsiltina, lai sals nenodarītu kaitējumu kociņa sakņu sistēmai. Var podiņu ietīt sedziņā vai avīzēs. Vēl var izmantot speciāli nopērkamo kokosšķiedru materiālu. Tādējādi podiņu var iepakot.”

”Cits podiņu ar kociņu novieto šķūnītī vai garāžā,” viņa turpina: ”Var novietot arī pagrabā, taču pilnīga tumsa nebūtu vēlama, jo kociņš sāks stīdzēt.”

Līdzko iestājas atkusnis, kociņu var izstādīt dārzā: ”Citreiz to var darīt martā. Bet dažreiz laikapstākļi to ļauj darīt arī janvārī. Sevišķi pie mums, Liepājas pusē. Jāskatās tikai, lai zeme nav sasalusi.”

Savukārt cirstās eglītes mūžu var pagarināt, dodot tai padzerties, skaidro floriste: ”Vislabāk cirsto eglīti ievietot spainī vai citā palielākā un stabilā traukā ar granti, kas nemitīgi tiek uzturēta mitra. Spainis vienlaikus pildīs arī eglītes kājas funkcijas. Tāpat var izmantot eglītes kāju, kurai ir tvertne ūdenim. Vien jāskatās, lai tajā vienmēr būtu ūdens.”

Ja šādas kājas nav, var mēģināt cirsto vietu mitrināt, piemēram, apliekot ar slapju vati: ”Bet tad noteikti jāskatās, lai slapjais materiāls būtu nevis ap stumbru, bet tieši zem cirtuma vietas.”

V.Blūma piekrīt, ka par ļaunu nenāks, ja ūdenim, kurā būs ievietota cirstā eglīte, tiks pievienots, piemēram, cukurs vai aspirīns: ”Skujkokiem patīk skāba vide.”

Dot otro mūžu

Savukārt ”Latvijas valsts meži” darbinieki aicina arī pēc svētkiem izrādīt cieņu eglītei. Kad pēc Zvaigznes dienas Ziemassvētku eglītei noņemtas rotas, viņi iesaka nemest kociņu atkritumu konteinerā, jo nokaltušais kociņš izmantojams lietderīgi.

Piemēram, ar eglītes zariem var apsegt rozes. Bet nobirusi egle vasarā noderēs kā balsts puķuzirnīšiem.

Arī pilsētā pēc ”Latvijas valsts meži”  darbinieku domām par eglīti var parūpēties kā nākas. Piemēram, augumā garākās egles var sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas apkure.

Bet no mazākas eglītes stumbra var izgatavot ekoloģiski tīru instrumentu saimniekošanai virtuvē – jau mūsu senčiem pazīstamo mieturi, ar ko viru katlā maisīt. Turklāt šis instruments nesaskrāpēs katla pārklājumu. Tāpat no sakaltušā eglītes stumbra var izveidot pamatni, uz kuras veidot sīpolu vai ķiploku virteni.