Lielai
daļai pasaules valstu ir savas Jaunā
gada sagaidīšanas tradīcijas. Arī mums, Latvijā. Nereti tās
sakņojas mūsu pašu senču ieražās. Daudzi elementi ir aizgūti
no Ziemassvētku un Meteņu tradīcijām, jo arī šīs dienas agrāk
uzskatīja par jauna gada iesākumu.

Vaicāta,
ko darīt Vecgada vakarā, lai tas būtu izdevies, folkloras kopas
“Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja atbild, ka
izdarības jautrībai esot teju tādas pašas kā Ziemassvētkos –
iešana ķekatās, zīlēšana, mīklu minēšana, savstarpēja
apdāvināšanās.

Folkloras kopas “Vēlava” vadītāja Vija Laipniece
uzskata, ka vecajam var “pieslēgt” arī mūsdienīgās
lietas: “Ja tas tiek darīts ar labām un gaišām domām, tad
kāpēc ne.” Katrā ģimenē noteikti ir kaut kas kopābūšanas
priekam. “Nu, piemēram, labs laika kavēklis ir galda spēles,”
pārliecināta V.Laipniece. “Kaut vai cirks, riču-račs.”

Izplatīta
tradīcija agrākos laikos bija ķekatās jeb budēļos iešana, kad
cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gāja apraudzīt kaimiņu
mājas. Pazīstamākās maskas bija zirgs, čigāns, lācis, dzērve
un nāve. “Mūsdienās to var pārvērst, piemēram, par
karnevālu,” spriež I.Kalnarāja. Var apstaigāt radus,
draugus, paziņas – visi labie ļaudis būs priecīgi.

Jaungadā
galdam jābūt bagātīgam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā.
Ēdieni arī līdzīgi kā Ziemassvētkos – zirņi, zīdenis jeb
biezputra ar gaļu, cūkas galvas puse, maize, alus. Tipisks Jaungada
ēdiens ir zivs, kuras zvīņas liek makā, lai jaunajā gadā
netrūktu naudas. Interesanti, ka seno latviešu ticējumos katram
gada mēnesim ir piedēvēts savs ēdiens. Lai nākamajā gadā visi
mēneši būtu veiksmīgi, Vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni,
kuriem mūsu senči piedēvēja simbolisku nozīmi.

Atgriežoties
pie senču ieražām, I.Kalnarāja, kā vienu no interesantākajām
min, laimes liešanu, kas mūsdienās ir visai populāra Vecgada
aktivitāte. Šķiet, ka laimes
liešanas procesā ir kaut kas maģisks, un to labprāt dara gan
mazie, gan lielie svētku svinētāji. “Cilvēks
jau nepārtraukti uz kaut ko cer, uz labu veselību, laimi,
mīlestību,” tradīciju pārzinātāja spriež par
popularitātes iemeslu. Laimes var liet no vaska, alvas vai svina. Tā
kā alvas un svina sakausējuma laimītēm ir nepieciešama ļoti
augsta temperatūra, lai tās varētu izkust, ir nepieciešama
atklāta uguns. Ja beigu beigās izzīlēts
sev kas slikts, tad to iesaka nākamā dienā no rīta ierakt zemē.

Taču
ir vēl cita veida zīlšana. Latviešu ticējumi vēsta, ka Vecgada
vakarā meitenēm vajag ar plikām kājām skriet ārā un nolauzt
ābeļu zaru, un kurai būs gadījies kuplāks zars, tā dabūs
bagātāku brūtgānu. Kādā citā ticējumā teikts, ka vecā gada
vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un
divpadsmit reizes ēst, tad nākamais gads būšot bagāts.

Kā
zināms, senajiem latviešiem gada cikls bija savādāks, nekā mums
šodien, jo viss bija pakārtots dabas un saules ritējumam, un
nekāda stingra robeža naktī uz 1.janvāri netika novilkta. Bet, ja
ir vēlme to darīt, tad var, piemēram, uz papīra uzrakstīt
aizvadītajā gadā piedzīvotās negatīvās lietas, emocijas,
sliktos darbus un lapiņu saplēst vai sadedzināt. Bet uz jaunas –
ko gribētu no jaunā gada sagaidīt. To ielikt kaut vai starp
grāmatām plauktā, un, gada izskaņā, palūkot, vai no uzrakstītā
ir kas piepildījies. “Tā gan nebūs mūsu senču tradīcija,
bet darīt to var. Jo sliktāk nebūs, varbūt tas pat dzīvē ko
mainīs, ja cilvēks tam tic,” uzskata V.Laipniece. Te atkal
vietā ticējumi, kurā teikts: tas,
ko Jaungada naktī redz sapnī, nākamajā gadā piepildās, un, ja
Jaungada dienā kaut ko ēd pirmo reizi un kaut ko vēlas, tad šī
vēlēšanās arī piepildās.

Latviešu
tautas Jaungada ticējumi

1.Vecā
gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies
pagājušajā gadā, tiktu apēsts. Jaunajā gadā turpretim nedrīkst
ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamajā gadā būs
skāba.

2.Vecgada
vakarā pulksten 12 zirgi sarunājas par nākamā gada dzīvi.

3.Jaunam
gadam iestājoties, jāēd zivis, lai nākamajā gadā būtu tikpat
daudz naudas, cik zivīm zvīņu. Zivju zvīņas jāizžāvē un
jāliek maciņā.

4.Jaunā
gada dienā vajag labi paēst, tad visu gadu būs labi, ko ēst.

5.Vecā
gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un
divpadsmit reizes ēst, tad nākamais gads būšot bagāts.

6.Jaunā
gada vakaru jāēd sausi zirņi ar siļķi, tad ir veselīgs cilvēks
un būs daudz naudas.

7.Ko
jaungada naktī redz sapnī, tas nākamajā gadā piepildās.

8.Ja
kāds cilvēks atnāk jaunā gadā, tas nāks visu gadu.

9.Jaunā
gadā jāstrādā, tad visu gadu būs čakls; nedrīkst ilgi gulēt,
lai visu gadu nebūtu jāguļ.

10.Jaungada
rītā jāmazgā mute, lai nav visu gadu ar melnu muti jāstaigā.

11.Ja
iesāktos darbus vecā gadā nenobeidz, tad jaunā gadā nav miera.

12.Jaungada
dienā vajag bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu
gadu tāpat ies kā pirmo dienu.

13.Ja
jaunā gadā baras, tad būs jābaras visu gadu.

14.Ja
jaunā gada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads.

15.Jaunā
gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime nāks pati no sevis
iekšā.

16.Uz
galda jāuzliek četras sveces, vidū jāuzber pelni, tur jāuzliek
glāze ar ūdeni. Ja nu glāzē ieliek laulājamo gredzenu un skatās
tā vidū, tad var redzēt, kas uz priekšu notiks.

17.Ja
jaungada naktī suņi rej, tad tai mājā, tai gadā kāds precēsies.

18.Par
kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.

19.Jaunā
gada vakarā jāklausās, no kuras puses suņi rej, no tās puses
brauks meitām precinieki.

20.Ja
kaķis jaungada naktī noķer peli, tad tanī mājā kāds puisis
apprecēsies.

21.Jaungadu
gaidot, ap divpadsmitiem jāskatās ūdensglāzē. Ja tur ieraudzīs
kāda cilvēka seju, tad ar to jāapprecas.

22.Jaungada
naktī meita nomazgā muti, bet nenoslauka, kurš nakti nāks slaucīt
muti, tas arī apprecēs.

23.Vecā
gada vakarā jāpaliek kādam cilvēkam zem spilvena ķemmes. Kas
sapnī ar šīm ķemmēm sukās matus, tas būs izredzētais(-tā).

Avots:
http://www.draugiem.lv/arlatvijusirdi/news/?p=6216880