Šobrīd Liepājā audžuģimenēs ievietoti 28 bērni, taču institucionālā aprūpē atrodas vēl 53 bērni. Tie ir bērni, kas dažādu iemeslu dēļ nevar būt kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.

“Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros gan valstij, gan pašvaldībām ir savi uzdevumi, kas jāveic. Mums visiem ir vienots mērķis – lai katram bērnam būtu ģimene,” stāsta Liepājas bāriņtiesas vadītāja Taiga Ziemele.

Viņa portālam atklāja, ka Liepājā šobrīd ir 21 audžuģimene, taču skaits noteikti nav pietiekams.

“Audžuģimeņu trūkst. Ideālais variants būtu tāds, ka pašvaldībā audžuģimenes ir vairāk nekā bērni, kuriem tās ir nepieciešamas, lai bērnam atrastu vispiemērotāko aprūpi.

Bērnam nevajadzētu gaidīt aprūpes iestādē, kamēr tiks atrasta kāda ģimene, kura ir gatava viņu uzņemt. Tagad darbojamies tādās iespēju robežās un ar resursiem, kādi mums ir pieejami. Nav tā, ka visi bērni, kas dzīvo bērnu namā, nebūtu pelnījuši dzīvot audžuģimenē vai pie aizbildņiem.”

Šobrīd valstī aktīvi norit deininstitualizācijas process un bāriņtiesas vadītāja to atzīst par atbalstāmu. “Sapnim par dabisku deinstitucionalizācijas procesu ir jābūt. Manā skatījumā ir jābūt uzstādījumam, ka mēs tiecamies uz tādu sabiedrību, kur ikviens iesaistās, lai bērni justos labi. Ja ikviens būtu gatavs palīdzēt, mums nebūtu nepieciešami bērnu nami, bet mēs saprotam, ka tas nenotiks dienas laikā. Šis gads ir iezīmējies pozitīvi arī ar to, ka politiķi ir pateikuši, ka viņiem nav vienalga.”

Viņa uzskata, ka ļoti svarīga ir risinājuma meklēšana valsts līmenī, ne tikai katrā pašvaldībā atsevišķi.

“Audžuvecāki sen bija pelnījuši sev sociālās garantijas. Vairāk nekā desmit gadus audžuvecāki ir par to runājuši. Nu beidzot viņi ir sadzirdēti.”

Tāpat bāriņtiesā ļoti atzinīgi vērtē Liepājas pašvaldības atbalstu Liepājas audžuģimenēm un bērniem. Ar nākamo gadu paredzēti jauni pakalpojumi un dažādi atbalsta pasākumi gan bērniem, gan audžuģimenēm. Taiga Ziemele cer, ka, saņemot lielāku atbalstu, audžuģimeņu aktivitāte būtiski pieaugs.

Arī bāriņtiesas locekles atzīst, ka sajūt, kā sabiedrības interese palielinās. “Piemēram, cilvēki noskatās kādu sižetu televīzijā par šo tēmu un sāk apsvērt domu par audžuvecāku lomas uzņemšanos. Protams, ne visi kļūst par audžuvecākiem, taču citi, iespējams, apsvērs viesģimenes statusa iegūšanu.”

Viņas uzskata, ka visvairāk sabiedrību uzrunā tieši pašu bērnu un audžuģimeņu pieredzes stāsti.

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. No minētā izriet, ka audžuģimene ir īslaicīga bērnu aprūpes forma, taču ir bērni, kuri audžuģimenēs dzīvo ilgāku laiku, piemēram, šobrīd ir audžuģimene, kurā bērni atrodas jau sešus gadus. “Izskatās, ka bērni no ģimenes arī neaizies,” atklāj bāriņtiesas locekles. 

Ja agrāk valdījis uzskats, ka audžuģimenes aprūpē ir tikai mazi bērni, tad pēc bāriņtiesas veiktās audžuģimenēs esošo bērnu vecumu analīzes, secināts, ka liela daļa no bērniem ir pusaudžu vecumā un pat tuvojas pilngadības slieksnim.

Bāriņtiesas locekle Zane Dambīte atklāj, ka bērnu skaits audžuģimenēs arī ir dažāds.

“Ir pat ģimene, kurā ir septiņi bērni. Liels bērnu skaits reizēm izveidojas, kad ģimenē ievieto vairākus bērnus no vienas ģimenes, jo tā ir prioritāte – lai māsas un brāļi būtu kopā.

“Šobrīd bērnunams ir risinājums bezizejas situācijās,” skaidro bāriņtiesā. Ja nakts laikā policijas darbinieki izņem bērnu no ģimenes, viņš tiek nogādāts bērnunamā vai aprūpes centrā. “Mums trūkst audžuģimeņu, kas būtu gatavas nekavējoties uzņemt bērnus. Mēs veicām Liepājas audžuģimeņu aptauju un tikai viena no visām ģimenēm atzina, ka būtu gatava nakts laikā atvērt durvis jebkuram bērnam,” stāsta Zane Dambīte.

Valstī izstrādāts plāns, kas paredz, ka no nākamā gada vidus sāks darboties specializētās audžuģimenes. Būs ģimenes, kas varēs uzņemt bērnus jebkurā diennakts laikā, citām būs īpaša specializācija, piemēram, zīdaiņu aprūpe, bērnu ar īpašām vajadzībām aprūpe u.tml., lai vairāk bērni dzīvotu ģimenēs.

Arī iemesli, kādēļ cilvēki vēlas kļūt par audžuģimeni, ir ļoti dažādi, taču ne vienmēr ceļš līdz audžuģimenes statusam ir īss un vienkāršs. Sākotnēji bāriņtiesa izvērtē ģimenes piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Tiek izvērtēti dzīves apstākļi, uzklausīti ģimenes locekļu viedokļi, personas tiek nosūtītas arī pie psihologa, kurš dod slēdzienu par ģimeni. Tad seko apmācību kurss topošajiem audžuvecākiem. Reizēm uz šīm apmācībām nākas gaidīt pat vairākus mēnešus, līdz tiek nokomplektēta grupa. Laika gaitā apmācības pilnveidotas. Agrāk tās bijušas vienkārši lekciju veidā, bet nu jau otro gadu paaugstināts apmācību stundu skaits un paplašināts apmācību saturs,” skaidro Inta Svile.

“Cilvēki atzīst, ka apmācības bijušas ļoti noderīgas, tomēr ir bijuši gadījumi, kad pēc apmācībām saprot, ka nav gatavi kļūt par audžuvecākiem. Kad apmācības beigušās, bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa piešķiršanu.”

 Uzziņai

Audžuģimeņu skaits Liepājā – 21
Liepājas bērnu skaits Liepājas audžuģimenēs – 28
Liepājas bērnu skaits audžuģimenēs ārpus Liepājas – 7
Liepājas bērnu skaits aizbildnībā – 165
Liepājas bērnu skaits SOS bērnu ciematā – 7
Bērnu skaits institucionālā aprūpē – 53