Vai Liepājā sākta informatīva un ar naudu pabalstīta kampaņa pret namu apķēpāšanu dos ilglaicīgu efektu, to rādīs laiks. Valstī otra šāda eksperimenta vēl nav bijis – saka pašvaldībā. Taču sienu aptraipīšana ir tikai viens no vandalisma veidiem. Autobusu pieturas, ielu apgaismojuma detaļas, margas un citi pilsētas infrastruktūras elementi tiek bojāti tik bieži, ka cilvēkiem, kuriem tas viss jākopj un jāatjauno, pat nolaižas rokas. Mēģināt panākt, lai vainīgie par postījumiem atbildētu, ir bezcerīga naudas un laika izšķiešana – uzskata Komunālās pārvaldes komunālās nozares vadītājs Juris Muskats.

Mazo infrastruktūras objektu – soliņu, urnu, autobusu pieturu –, gājēju un braucēju drošībai ieviestās infrastruktūras – apgaismojuma, ceļa zīmju, norobežojošo barjeru – pilsētā ir aizvien vairāk, pilsētvide ir aizvien bagātīgāka ar dažādiem elementiem, un kopumā arī problēmu mazāk nepaliek. Ir otrādi – negadījumu ir vairāk. Par to stāsta pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis.

Visbiežāk postītie objekti, no Komunālās pārvaldes darbinieku pieredzes, ir objekti, kas saistīti ar ielu infrastruktūru: sabiedriskā transporta pieturu nojumes, to gružkastes un soli; ar satiksmes drošību saistītie elementi: ceļa zīmes, luksofori, barjeras, apgaismojuma infrastruktūra: stabi, sadales skapji, kabeļu sistēma. “Un visam pāri – ķēpāšana,” uzsver Jānis Neimanis.

Īstas uzskaites tieši par huligānu nodarītajiem postījumiem gan nav. Pilsētai sagādātos zaudējumus daļēji sedz apdrošinātāji, jo pašvaldības infrastruktūra ir apdrošināta. Kopš 2012. gada, kad sāka apdrošināt pilsētas āra infrastruktūru, pašvaldība šādā ceļā ir atguvusi vairāk nekā 87 tūkstošus eiro par bojāto sabiedrības īpašumu, taču šajā summā ietver arī, piemēram, autoavārijās nodarīto postījumu atlīdzību, tāpēc nevar apgalvot, ka visus šos zaudējumus Liepājai sagādājuši huligāni.

J. Muskats: “Autobusu pieturvietās biežāk postījumus nodara vandaļi. Barjeras ielu malās pēdējos gados vairāk tiek sabojātas satiksmes negadījumos, bet pirms dažiem gadiem to darīja metāla zagļi. Tagad tas vairs nav raksturīgi.”

J. Neimanis: “Uztrauc tas, ka visās šajās situācijās mūsu speciālistiem jāiztērē ļoti daudz laika un lieka darba, kamēr sarakstām pārbaudes aktus, noformējam un savācam visus dokumentus un informāciju no Pašvaldības policijas, no Valsts policijas, kas nepieciešami, lai iegūtu šīs kompensācijas, līdz ar to mazāk, nekā mēs to gribētu un mums to vajadzētu, esam ielās, mazāk laika varam veltīt attīstībai.” Piemēram viņš demonstrē papīru kaudzīti, kas vajadzīga viena vienīga bojāta objekta – satiksmes negadījumā 29. februārī saliektu ielas barjeru Bāriņu ielā –, zaudējumu 772 eiro atgūšanai, un barjeras atjaunošanai. Zaudējumu atgūšana ir visai garš process.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.aprīļa numurā.

#kvards-20160419-04#