Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Mediķi uzsver, ka gandrīz katram, kas šoruden ar kovidinfekciju nokļūst slimnīcā, slimība ir smagā formā, daļai pat nepieciešamas dzīvības glābšanas procedūras, un lielākoties tie ir pret Covid-19 nevakcinēti pacienti.
Brīnumu nebūs!
“Daži kovidpacienti šobrīd ir slimnīcā kādu citu pamatslimību dēļ, kas pašas par sevi jau ir smagas. Tie, piemēram, ir pansionātu iemītnieki, kuriem kovids tikai izprovocējis kādas slimības saasinājumu. Vakcinācija ir viņus pasargājusi no infekcijas spēcīgas izpausmes, un, ja nebūtu pamatslimības, varbūt arī kopējais stāvoklis nebūtu tik smags. Tāpēc cilvēkiem ar fona saslimšanām ir būtiski vakcinēties,” uzsver arī Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) Epidemioloģiskā dienesta vadītāja Mārīte Kūla.
“Tur jau tas paradokss: prasi cilvēkam, kāpēc viņš nav vakcinējies, atbilde ir – man ir daudz pamatslimību, tāpēc to nedaru!
Tieši otrādi – tu esi riska grupā, kam vajadzētu pirmajam potēties, nevis gaidīt kaut kādu brīnumu. Brīnumu nebūs!” kolēģi papildina E. Striks.
LRS vadītājs norāda, ka kovida jaunais vilnis jau ir sācies un saslimstības rādītāji kāpj straujāk nekā iepriekšējā rudenī. M. Kūla teic, ka plašāku inficēšanos prognozējuši septembra beigās vai oktobra sākumā, bet tas noticis jau augustā.
Foto: Egons Zīverts
Tāpēc Iekšķīgo slimību nodaļa tagad atkal atvēlēta tikai kovida pacientiem. Tur pieejamas 33 gultas, no kurām pašlaik aizņemta trešā daļa. Ir arī dažas vietas nepilngadīgajiem pacientiem bērnu nodaļā, bet astoņas vietas ir Intensīvās terapijas nodaļā.
Akmens cietas plaušas
“Ir cilvēki, kuri tiek stacionēti infekciju nodaļā, bet drīz vien nākas viņus pārvest uz reanimāciju. Tas nozīmē, ka slimības gaitā ir brīdis, kad infekcija kļūst pietiekami nopietna – kovida dēļ cilvēks nevar normāli paelpot,” skaidro M. Kūla.
“Skābekļa maskas, ko izmanto ārstēšanai infekciju nodaļā, nenodrošina vajadzīgo skābekļa daudzumu plaušām un audu bojājumu dēļ tajās iestājas skābekļa bads. Pacientam nepieciešams atbalsts elpošanas sistēmai, ir jānodrošina gāzu apmaiņa,” pastāsta LRS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Mihails Dolguševs.
Intensīvās terapijas nodaļā jeb reanimācijā pēdējo nedēļu laikā regulāri nonāk pacienti, kuru stāvoklis Covid-19 dēļ kļuvis kritisks. Mediķi šeit ģērbušies īpašos tērpos, ko specifiskā izskata dēļ slimnīcā iesaukuši par skafandriem.
“Kurzemes Vārds”, apmeklējot nodaļu, ir liecinieks, ka divus vidēja vecuma pacientus, vīrieti un sievieti, Covid-19 infekcija ir novedusi līdz gultai reanimācijas nodaļā.
Pieslēgti pie medicīniskās aparatūras, abi atrodas nepārtrauktā mediķu uzraudzībā. Viņi nemierīgi grozās te uz vieniem sāniem, te otriem, meklējot ērtāko pozu. M. Dolguševs paskaidro, ka abi smagākie pacienti vismaz ir pie samaņas, un tas ir labs rādītājs.
Ir pacienti, kuriem Intensīvās terapijas nodaļā nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. “Tā jau ir invazīva iejaukšanās. Un cieš ne tikai plaušas, bet arī citi orgāni,” saka M. Kūla. “Iznākums ir dažāds,” piebilst M. Dolguševs.
M. Kūla pastāsta, ka aizvadītajās brīvdienās viens pacients slimnīcā ievietots tik smagā stāvoklī, ka tajā pašā dienā nomiris. Progresējis kovida izraisītais plaušu bojājums.
“Arī jaunam cilvēkam, neraugoties uz to, ka ir spēka gados, slimība var noritēt ļoti smagi. Iepriekš nevar pateikt, kāda būs tās gaita,” saka mediķe.
Daudziem slimnīcā esot jāatgriežas vēl pēc vairākiem mēnešiem, kopš viņi izslimojuši kovidu, jo tas nopietni ietekmējis veselību kopumā,” norāda ārsti. Arī bērniem kovida infekcija var radīt organisma sistēmu bojājumus. Lai pēc pārslimošanas atbrīvotos no slimības atstātajām sekām, labākajā gadījumā varot paiet vairāki mēneši.
E. Striks, raksturojot Covid-19 infekcijas nopietnību, uzsver, ka no tās cieš galvas smadzenes, nieres, asinsvadu sistēma un, protams, plaušas. Potenciāli daļa no smagi slimajiem pacientiem pat var kļūt par invalīdiem. “Tā ir loterija, un es negribētu tajā piedalīties!” tiešs ir slimnīcas vadītājs.
“Autopsijās ir bijis redzams, ka plaušas ir akmens cietumā – tās nav spējīgas elpot. Nevajag salīdzināt, cik cilvēku mirst no sirds un asinsvadu slimībām vai onkoloģijas. Piekrītu, daudzi mirst, bet no kovida ir iespējams izvairīties. Reāli mums ir dota iespēja sevi paglābt, turklāt par velti – vakcinējoties!
Bieži vien apsvērumi, kādēļ cilvēki izvēlas nevakcinēties, ir apbrīnas vērti. Un, ja tas vēl tiek politiski izmantots, tas ir nožēlojami!” uzsver E. Striks.
Viņaprāt, cilvēki uz vakcināciju skatās ļoti šauri – gribu, negribu –, neapzinoties, ka nevakcinēts cilvēks apdraud savus tuviniekus, kam ir hroniskas slimības, gados vecos. “Kovida dēļ nomirst arī jauni cilvēki. Ja to vēl nesaprot, ir skumji,” pauž M. Kūla.
Savakcinēts gandrīz viss personāls
“Jo mazāks procents būs vakcinēto iedzīvotāju, jo lielāka daļa inficēto nonāks slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās,” uzsver ārsti. “No tiem, kuri nokļūst reanimācijā, atpakaļ infekciju nodaļā atgriežas ļoti mazs skaits pacientu,” piebilst E. Striks.
Šoruden reanimācijā nav nokļuvis neviens vakcinētais, un tas vēlreiz apliecina, ka vakcīna pasargā no slimības smagas gaitas. “Smagi inficēto pacientu ārstēšana prasa lielākus gan personāla, gan finanšu resursus, jo viņiem nepieciešama tūlītēja palīdzība un jāatrod vieta intensīvās terapijas nodaļā,” skaidro slimnīcas vadītājs.
Bet M. Dolguševs atgādina, ka Covid-19 dēļ nodaļā saspringts kļūst arī personāla darbs. “Noslodze jau pati par sevi šajā nodaļā ir milzīga arī bez kovida. Nevaru noliegt, ka nodaļā parādās personāla izdegšanas pazīmes, kuras mēģinām iekšēji atrisināt un novērst. Ārsti klāt nenāk, medmāsas un cits personāls, kuriem jābūt pie pacientiem, tāpat. Šo jautājumu nevar tik viegli atrisināt,” uzsver mediķis.
Tāpēc LRS vadība ir gandarīta par personāla sapratni vakcinācijas jautājumā. Sapotēti pret Covid-19 ir 99% ārstu un 96% medmāsu, bet kopējā vakcinācijas aptvere slimnīcā ir 93%. “Visi tie, kuriem ir tieša saskare ar pacientiem, ir vakcinēti. Tas mums dod drošības sajūtu,” saka E. Striks.
Epidemioloģiskā dienesta vadītāja ar savu komandu jau laikus izstrādāja algoritmus tālākai rīcībai, rīkoja apmācības un veica pārrunas lielākās un mazākās darbinieku grupās, protams, uzklausīja arī dīvainos argumentus, kāpēc nevakcinēties, bet tas viss kopumā ir devis labus rezultātus.
“Ja man šķita, ka tas būs kā gripas laikā, kad jāpārliecina, tad, nē, šoreiz bija ļoti daudz telefona zvanu ar jautājumu, kad mēs varam vakcinēties?,” pozitīvajā pieredzē padalās M. Kūla. “Man ļoti patika vienas mūsu dakteres teiktais, kurai pēc vakcīnas bija mazliet smagākas blaknes.
Viņa teica: “Ja man tagad vajadzētu izvēlēties – vakcinēties vai ne, es noteikti vakcinētos, jo es padomāju, kā būtu tad, ja man būtu kovids!”,”
vienu no piemēriem nosauc mediķe, norādot, cik svarīgi ir cilvēkam apzināties, kādi zaudējumi varētu būt, ja saslimtu. “Ja saprot vakcinācijas nozīmīgumu, cilvēks mēģina sevi un savus tuvos aizsargāt, nevis virpina sazvērestības teorijas,” uzskata M. Kūla.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.
