Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lai videi mazāk nodarītu pāri

Lai videi mazāk nodarītu pāri
Foto: liepajniekiem.lv
28.11.2013 07:51

"Kurzemes Vārds"

Ietekmes uz
vidi novērtējums pēc savas būtības nodrošina, lai jebkāda darbība, kurai tas
piemērots, nodarītu pēc iespējas mazāku ļaunumu apkārtējai videi un dabai. Taču
ir arī otra puse: institūcijas, kas vērtē šos novērtējumus, var par tiem
izsniegt tikai atzinumus. Un ir iespējams, ka, galīgos lēmumus pieņemot, tos
var arī neņemt vērā. Tiesa, Liepājas pusē tādu gadījumu nav bijis, saka
Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova. 

Jādara, ja
būs slodze dabai

Visbiežāk izmantoti tiek divu veidu IVN – sākotnējais un tā sauktais
lielais jeb pilnais IVN, stāsta I. Sotņikova.

To, kad un kāds ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, lai varētu
īstenot plānus un projektus, būvēt, ražot, iegūt dabas resursus un darīt citas
lietas, nosaka likumdošana. Galvenais iemesls, kāpēc tas veicams – pēc projekta
īstenošanas iespējama slodze videi un dabai.

Par lielo dēvētais novērtējums ir vairāku stadiju procedūra, kas
nepieciešama pirms tādu nozīmīgu objektu būvniecības, kas var atstāt
nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, skaidrots Vides pārraudzības valsts biroja
mājaslapā. Tas nozīmē izpētīt vides stāvokli vietā, kur darbi paredzēti,
izpētīt, kā tie ietekmēs vidi un kas ir jādara, lai ietekme būtu pēc iespējas
mazāka. IVN ziņojumā, kas mēdz būt krietnas grāmatas biezumā, iekļautas arī
prasības monitoringam jeb tam, lai novērotu ietekmi uz vidi arī pēc projekta
īstenošanas. Vides pārraudzības valsts birojs ir par šo IVN atbildīgā
institūcija no sākuma līdz beigām.

Ļaudis šo IVN bieži jauc ar ekoloģisko ekspertīzi, kas veicama jau
esošiem objektiem, saka I. Sotņikova. “IVN ir tikai plānotām
darbībām,” viņa uzsver.

IVN izmaksas ir lielas, no dažiem līdz daudziem tūkstošiem latu. To,
cik izmaksā IVN ziņojuma sagatavošana, nosaka firma, ko tā izstrādei nolīdzis
pasūtītājs. Izmaksas jāsedz projekta, piemēram, vēja parka vai koksa rūpnīcas,
attīstītājiem. 

Grib
konkrētas atbildes

Izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumu, iesaistīta tiek arī
sabiedrība, jebkurš ieinteresētais var iesniegt jautājumus, komentārus,
iebildes par plānotajām darbībām. Pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā rīkotā
sapulce ir informatīva. Un tieši par to iedzīvotāji mēdz būt neizpratnē un
dusmīgi. Viņi uzdod jautājumus, uz kuriem nesaņem atbildes, un pieļauj, ka tiek
mānīti.

Tā bija, piemēram, pirms pāris gadiem, kad Durbes novadā pirmā
sabiedriskā apspriešana notika vērienīgam vēja parkam, ko iecerējusi SIA “Green
Energo”. Eksperts, ko uzņēmums bija nolīdzis IVN ziņojuma izstrādāšanai,
vairakkārt uzsvēra, ka iedzīvotājiem jāiesaka, tieši kādu vēja parka ietekmi
vajadzētu izpētīt, bet iedzīvotāji prasīja konkrētas atbildes uz konkrētiem
jautājumiem.

Taču tā ir likumā noteiktā kārtība, ka IVN ir jāveic laikus, tādēļ
pirmoreiz sabiedriskai apspriešanai to nodod, kad vēl tikai aptuveni zināma
projekta īstenošanas vieta, tehnoloģijas un citas lietas, skaidro I. Sotņikova.
“Pirmā sapulce ir jārīko pēc iespējas agrā stadijā.” Vides
pārraudzības valsts birojs ņem vērā iedzīvotāju teikto un rakstīto, kad tas
šajā stadijā izstrādā programmu, pēc kuras vadoties, iesniedzējam ir jāsagatavo
ziņojums. Programma ir kā satura rādītājs ziņojumam, saka I. Sotņikova.

Sabiedrība IVN konkrētam projektam var apspriest divreiz. Otrreiz tas
notiek, kad ziņojums jau gatavs. Iepriekš likums prasīja to darīt trīs reizes,
un tas pagarināja laiku, kas nepieciešams visai šai procedūrai kopumā. Tagad
tam var pietikt ar septiņiem astoņiem mēnešiem.

Kad iesniedzēja algota firma, piesaistot vēl citus speciālistus, ir
sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, birojs to izvērtē un dod
savu atzinumu. 

Citureiz
pietiek ar sākotnējo

Bet visizplatītākā vērtēšanas procedūra ir sākotnējais IVN. Arī par
gadījumiem, kad nepieciešams izmantot to, likums visu paskaidro. Šajā reizē
projekta ierosinātājam jāvēršas Reģionālajā vides pārvaldē, kas šo izvērtējumu
veic. Par sākotnējo IVN valsts ir noteikusi nodevu 150 latu apmērā.

Kad Reģionālā vides pārvalde novērtējumu veikusi, tā sūta to Vides
pārraudzības valsts birojam, kas tālāk pieņem lēmumu, vai nepieciešams piemērot
lielo IVN. Ar sākotnējo IVN galā var tikt apmēram divu mēnešu laikā.

Viens no gadījumiem, kad pietiktu tikai ar sākotnējo IVN, piemēram,
pērn bija Rucavas novadā. Tur Papes dabas parka teritorijā bija jāizrok no
zemes pārdesmit metāla mucu, kas tur stāvējušas kopš padomju armijas laikiem.
Tāds vajadzīgs arī Vecpilī ierīkotai autotrasei.

Ja birojs izlemj, ka tālāk vērtēt nav nepieciešams, projekta
ierosinātājam noteiktā laikā jānes uz Reģionālo vides pārvaldi plānošanas un
arhitektūras uzdevums, pārvalde izsniedz objektam tehniskos noteikumus. Un tad
attiecīgajai pašvaldībai jālemj, akceptēt vai neakceptēt projekta attīstīšanu. 

Viss
pašvaldības rokās

Pašvaldībai pieder pēdējais vārds. Arī tad, kad veikts pilnais IVN, par
kuru savu atzinumu – pozitīvu vai negatīvu – sniedzis Vides pārraudzības valsts
birojs, šim atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. “Lēmuma pieņēmēja
ir pašvaldība,” saka Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore. Birojs
var pateikt, kas ir jādara, lai ar vidi viss būtu, cik vien iespējams, kārtībā,
taču tas nevar noteikt – būvēt vai nebūvēt. Tā ir, piemēram, ar Liepājā plānoto
koksa rūpnīcu, kuras projekta īstenošanai birojs ir izvirzījis 24 nosacījumu.
Taču liegt tas nekā nevar.

Tādēļ teorētiski ir iespēja, ka kāds projekts tiek īstenots,
neraugoties uz vides aizsardzības institūciju pretestību, piekrīt I. Sotņikova.
Taču jārēķinās, ka pabeigtais objekts, pirms sākt to izmantot, vēl ir jāpieņem
ekspluatācijā. Un, lai gan ir iespējams, īpaši pēc Valsts būvinspekcijas
likvidēšanas pirms dažiem gadiem, ka arī ekspluatācijā ar pašvaldības lēmumu
var nodot objektus, neraugoties uz kādas institūcijas iebildumiem, Liepājas
pusē tādi gadījumi neesot bijuši.

Vēl citi IVN
veidi:

/ Stratēģiskais IVN – to piemēro tikai dažādiem plānošanas dokumentiem,
ne projektiem un darbībām, kas var noslogot vidi. Visbiežāk tie ir teritorijas
plānošanas un attīstības dokumenti, reizēm arī detālplānojumi.

/ IVN par darbībām kādā no Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo
teritoriju tīkla “Natura 2000” teritorijām. Pēc LRVP ziņām, Liepājas
pusē tāds piemērots ļoti reti, jo šādās teritorijās un to tuvumā projektu
attīstītāji nemēdz neko iecerēt.

/ Pārrobežu IVN attiecas uz projektiem, kuru ietekme var izpausties
pāri valstu robežām. Tāds noteikti veicams, piemēram, būvējot Visaginas AES
Lietuvā. Liepājas pusē pēdējo reizi sabiedriskā apspriešana šāda IVN laikā
notika pērn, kad Lietuvas pusē tika plānota Sventājas ostas būvniecība.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz