Kad no 1.marta palielinās maksu par ārstēšanos, ne vienam vien tas krietni sarežģīs jau tā saspringto materiālo situāciju. Tāpēc laimīgi tie, kam ir veselības apdrošināšanas polise. Izzinājām, kā pašreizējā ekonomiskā lejupslīde iespaido šo jomu.

Likums neparedz, bet vajag

“Sāksim ar to, ka vismaz pagaidām darba likumdošanā nav tāda punkta, kas darba devējam uzliktu par pienākumu iegādāties saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises,” sacīja kāda neliela celtniecības uzņēmuma vadītājs, kurš savu vārdu un uzņēmumu vēlējās paturēt anonīmu. “Jā, pērn un vēl pirms gada mēs varējām atļauties savus darbiniekus apdrošināt, bet, kā lai to izdarām tagad, kad jau tā daļu no viņiem esam bijuši spiesti atbrīvot no darba. Viena darbinieka apdrošināšana uzņēmumam izmaksāja ap 100 latu.”

Tikmēr veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem arī šogad saglabājuši lielākie mūsu pilsētas uzņēmumi “Lauma” un “Liepājas metalurgs”. Metalurgu arodbiedrības līderis Jānis Grava sacīja, ka pirms jaunās apdrošināšanas sezonas bijušas nopietnas pārrunas rūpnīcas vadītājiem un vadošajiem speciālistiem, kurās piedalījusies arī arodbiedrība. “Un domas bija vienprātīgas – šis papildu bonuss strādājošajiem ir jāsaglabā,” sacīja J.Grava.

Ja darba devējs nevēlas vai vairs nespēj savējos apdrošināt, ir vēl kāda iespēja, kuru, izrādās, izmanto ne mazums uzņēmumu – lielākoties nelieli. Tā kā praktiski visas apdrošināšanas kompānijas, izņemot “RSK apdrošināšana”, slēdz veselības apdrošināšanas līgumus tikai ar juridiskām personām, uzņēmums no savas naudas samaksā par polisi tiem darbiniekiem, kas to vēlas, un vēlāk viņi šo naudu uzņēmumam atmaksā. “Mēs tā praktizējam jau daudzus gadus,” pastāstīja kāda veselības aprūpes jomā strādājoša sieviete.

“Arī mūsu firma šogad tā darīs, jo nevar apdrošināšanu samaksāt,” teica neliela radoša uzņēmuma pārstāvis. Viņš piebilda, ka firmas vadītāji piekrituši, ka strādājošie apdrošināšanai piesaista arī savus radiniekus. Ar katru noslēdz līgumu, un ir garantija, ka nauda kasē atgriezīsies. Turklāt naudu atļauts samaksāt četru mēnešu laikā. Citās firmās samaksas laiks ir pat pusgads.

“Es nezinu, cik likumīga ir šāda rīcība, taču zinu, ka ne mazums mūsu klientu rīkojas tieši tā, turklāt ne jau vienu gadu vien,” pastāstīja apdrošināšanas jomā strādājoša speciāliste.

Katrs lāpās, kā māk

To, ka notiek svārstības apdrošināšanas tirgū un arī veselības apdrošināšanas jomā, neslēpj apdrošināšanas biznesā nodarbinātie. “Ekonomikas lejupslīdes laikā daudzi uzņēmumi izvērtē savas izdevumu pozīcijas, lai atrastu iespēju, kā ieekonomēt, un diemžēl darbinieku veselības apdrošināšana pašlaik ir viena no šīm pozīcijām,” sacīja apdrošināšanas kompānijas “BTA” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece. “Taču, novērtējot darbiniekiem nodrošināmo aizsardzību un apzinoties nodokļu priekšrocības, uzņēmumi tomēr cenšas saglabāt veselības apdrošināšanas aizsardzības apjomu iepriekšējā gada līmenī. Izteikta ir arī tendence atteikties no paaugstināta servisa programmām, jo uzņēmums ir spiests ekonomēt.”

Apdrošināšanas kompānijā “IF Latvia” strādājoša speciāliste neslēpa patieso stāvokli – jau tagad esot pavisam skaidrs, ka daudz uzņēmumu atsakās no veselības apdrošināšanas saviem darbiniekiem un līdz gada beigām situācija paredzama pavisam drūma. Kompānijas “RSK apdrošināšana” Liepājas biroja vadītāja Iveta Jurševska piebilda, ka ir uzņēmumi, kas lāpās kā māk: izvēlas neapdrošināt visus darbiniekus, bet tikai daļu, piedāvā daļu apdrošināšanas polises maksu segt pašiem un tamlīdzīgi.

Ko par veselības apdrošināšanas polisēm domā liepājnieki un kāds ir populārākais apdrošināšanas veids, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.februāra numurā Kristīnes Pastores publikācijā.

Apdrošināšanas kompānijas “BTA” speciāliste Anda Igaune (no kreisās) palīdz klientei izpildīt anketu, lai viņa atgūtu naudu, kas iztērēta par ārstēšanos.