“Pēc ierēdņu domām man tagad vajadzētu justies vainīgam par to, ka mana sirdskaite tik ilgi kavējās,” dusmīgi saka 54 gadus vecais Laimonis. Viņš ir viens no tiem liepājniekiem, kam sirds mazspējas dēļ izrakstītas valsts kompensētās zāles, kuru diemžēl aptiekās nav.

Lai varētu iegādāties citas, viņam atkal jādodas atpakaļ pie sava ģimenes ārsta, lai tas izraksta jaunu recepti citām zālēm. Tāda staigāšana un dusmošanās kopš 1. februāra ir ierasta ne vienam vien cilvēkam, kam veselības problēmu dēļ pienākas kompensējamie medikamenti. Ārsti un farmaceiti par jauno kārtību ir sašutuši un mudina cilvēkus vērsties ar sūdzībām Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā, jo jaunajā kārtībā saskata nopietnus cilvēktiesību un citus pārkāpumus.

“Lai cik ciniski arī izklausītos, bet pēc jaunās kompensējamo zāļu kārtības patiešām iznāk tā, ka laimīgs ir tas, kurš saslimis agrāk,” ironiski saka ģimenes ārste Laila Atiķe.

Kopš 1. februāra visā valstī ir stājusies spēkā jaunā kompensējamo zāļu kārtība. Tā paredz, ka ārsts receptē vairs neraksta zāļu konkrēto nosaukumu, bet gan ķīmisko sastāvu un farmaceitam no kopējā zāļu saraksta ir jāizsniedz lētākās. Tikai nelaime tā, ka aptiekās šo lētāko zāļu nav, lai gan tās iekļautas kompensējamo zāļu reģistrā. Farmaceiti varētu rīkoties kā agrāk: ja nav to zāļu, ko ārsts izrakstījis, piedāvā citas ar tādu pašu iedarbību. Vai, ja pacients pats izvēlas citas – dārgākas zāles –, viņš, piemaksājot cenu starpību, var tās iegādāties. Taču tagad tā vairs nedrīkst. Ja lētāko zāļu aptiekās nav, pacientam atkal jādodas pie ārsta, kurš raksta citu recepti. Jaunā kārtība gan attiecas tikai uz tiem pacientiem, kam kompensējamās zāles izraksta pirmo reizi. Tiem, kas tās lieto jau gadiem, nekas nemainās.

L. Atiķe savos izteikumos ir pavisam tieša: šī jaunā kārtība ir klajš cilvēktiesību pārkāpums, tā ir to pacientu diskriminācija, kam valsts kompensētās zāles pienākas pirmo reizi pēc 1. februāra. 

Mediķu iebildumiem, ka izmaiņas kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtībā būtu cilvēktiesību pārkāpums, kategoriski nepiekrīt veselības ministre Ingrīda Circene. “Kurš man var pamatot, ar ko vienas zāles ir labākas par citām, ja visām ir vienāds ķīmiskais sastāvs?” viņa vaicāja telefonsarunā ar redakciju?. “Bet mēs asociatīvi pieņemam, ka dārgākās automātiski ir arī labākās. Ar ko tas ir pierādīts?” Un viņa skaidro: ja ar konkrētiem piemēriem būs pierādīts, ka kādas no lētākajām kompensējamām zālēm rada alerģiju, nevēlamas blakus parādības vai tās ir ar citu sliktu iedarbību, tās nomainīs ar citām. 

Egona Zīverta foto

“Vītolu aptiekas” farmaceite Natālija Zavadska saka: “Cilvēki ir neapmierināti ar jauno kārtību, un mums, farmaceitiem, jājūtas par to vainīgiem Par ko?”

Larisa Gaidašova ir farmaceite ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņa strādā Centra aptiekā un zina, ka slims cilvēks ir īpaši jūtīgs, tāpēc ir svarīgi, lai viņam visu, kas attiecas uz zālēm, sīki un smalki izskaidrotu. Ja ne, nereti cilvēks izplūst asarās. “Bet nu jau situācija uzlabojas – ja lētāko zāļu nav, mēs dodam nākamās lētākās,” viņa saka par pēdējās nedēļās samilzušo problēmu.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 18. februāra numurā.
 #kvards-20120218-12#