Desmit dienas pirms parlamenta vēlēšanām izdevniecības “Kurzemes Vārds” paspārnē notikusi socioloģiskā aptauja par liepājnieku politiskajām simpātijām un antipātijām. Pirms mēneša tika veikta līdzīgu aptauja, un nu iespējams salīdzināt, kas mainījies triju nedēļu laikā un kādā noskaņojumā liepājnieki briest vēlēšanām.

Noturīgā interese un šaubu dominante

Tāpat kā pirms mēneša, precīzi 72 % aptaujāto pauž gatavību piedalīties vēlēšanās, kas nudien būtu ievērības cienīgs rezultāts, taču, kā jau minējām iepriekš, parasti izrādās, ka dažādi faktori daļai pilsoņu liedz īstenot apņemšanos doties uz vēlēšanām. Taču, ja vien laika apstākļi būtiski nesajauks kārtis, pastāv iespēja, ka pilsoņi iecirkņus apmeklēs tādā pašā intensitātē kā pirms gada, ievēlot 10. Saeimu. Toties uzmanīgu dara fakts, ka 57 % (!!!) joprojām pieļauj izvēles maiņu pēdējās dienās. Tas gan ir mazāk par tiem 68 % aptaujāto, kas fiksēti pirms mēneša, tomēr daiļrunīgi vēsta par politiskās vides nestabilitāti.

Kāds darbs, tādi augļi?

Bet visvērienīgākās pārmaiņas notikušas pašā svarīgākajā un intriģējošākajā jautājumā – vēlētāju politisko simpātiju izvēlē, kur notikušās svārstības jūs varat aplūkot tabulā Nr.1. Jāteic gan, ka pārsteigumu šajā aspektā ir visai maz. “Saskaņas centra” rūpīgi pārdomātā intensīvā kampaņa, kuras laikā kaitinoša nekaunība mijās ar cieņu raisošu neatlaidību, devusi augļus. Šī politiskā spēka atrašanās aptaujas augšgalā, tāpat kā Valērija Agešina pārliecinošās pozīcijas populārāko politiķu topa virsotnē, apliecina, ka “Saskaņas centra” vēlētājs jeb, saucot lietas īstajos vārdos, krievu plūsmas cilvēki savu izvēli ir izdarījuši nepārprotami.

Uz to netieši norāda arī atbalsta samazināšanās tiešajiem konkurentiem – “PCTVL”. Vienlaikus gan labi redzams fakts, ka šie nepilnie 17 % simpātiju dod to pašu ražu, ko pirms gada, proti, pērn vēlēšanās “Saskaņas centrs” Liepājā savāca nepilnu ceturtdaļu – 25,68 % balsu, un, ņemot vērā neizlēmušo jeb savas simpātijas neatklājušo skaitu, izskatās, ka varētu pretendēt uz aptuveni tādu pašu rezultātu. Tiesa, ņemot vērā latviešu vēlētāju sašķeltību, kas līdz ar Zatlera Reformu partijas dibināšanu visbūtiskāk ietekmējusi “Vienotības” atbalstītājus, var gadīties, ka “SC” ar šo ceturtdaļu šoreiz arī pietiek uzvarai, kam nepārprotami būtu izteiksmīga psiholoģiskā rezonanse. It īpaši ņemot vērā faktu, ka pēc pusotra gada gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, par kurām “Saskaņas centrs” nepārprotami licis saprast, ka vēlētos Liepājā tādas pašas pozīcijas kā Rīgā.

Uzlūkojot politisko simpātiju svārstības latviešu partiju vidū, redzams, ka tajās dominē vairākas likumsakarības. Pirmā un visvairāk acīs krītošā ir nacionālās apvienības “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” straujais lēciens augšup, taču šāds vēlētāju noskaņojums ir tradicionāla parādība laikā, kad sevišķi spilgti eksponējas tā dēvētais krievu flangs. Šāda attieksme gan polarizē cilvēkus un visnotaļ skaudri ievelk frontes pretstatu līnijas Liepājas divplūsmu sabiedrībā, taču Dievs dod, ka tas attieksies tikai uz vēlēšanām, nevis sadzīvi.

Tabula Nr.1

Tabula Nr2
*Katrs respondents drīkstēja nosaukt vienu deputātu kandidātu. Ja respondents nevarēja nosaukt deputāta kandidātu, tad viņam tika piedāvāta kartiņa ar visiem Liepājas puses deputātu kandidātiem.

Tabula Nr3

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. septembra numurā.
 #kvards-20110915-03#