Ne viens vien liepājnieks zobārsta krēslā sēžas ar bažām par nezināmo – cik tas izmaksās? Nereti atbildi viņi uzzina tikai pie kases.

Divi zobi lietota auto vērtē          

“Ar salīdzinoši labiem zobiem šobrīd gaidu labākus laikus, lai salabotu priekšzobam nolūzušu stūri. Vīrs, kuram mutē ir kapsēta, iemācījies runāt, muti neatverot […] viņam sarēķināja 3000+ eiro,” uz jautājumu – kurš mūsdienās ir spējīgs apmaksāt zobārstu pakalpojumus? – pagājušajā vasarā sociālajā tīklā “X” rakstīja kāda sieviete.

Aizvadītā gada izskaņā šajā vietnē kāda cita sieviete publiskoja zobārstniecības pakalpojuma čeku – gudrības zoba izraušana viņai izmaksājusi kopā 347 eiro (izmeklēšana akūtos gadījumos – 46 eiro, piemaksa – 27 eiro, divas anestēzijas – 82 eiro, zoba izraušana – 82 eiro, šuves – 27 eiro, osteotomija – 27 eiro, rentgens – 22 eiro, lēveris – 34 eiro).

Lai arī zobārstniecību cenrāži izpētāmi internetā, pirms vizītes precīzi sarēķināt, cik izmaksās, piemēram, salabot vienu zobu, faktiski ir neiespējami – tas atkarīgas no darba apjoma. 

“Rēķinājos, ka būs dārgi, taču neparedzēju, ka būs jāšķiras no tik lielas summas,”

pauž Liene, kura pirms pāris gadiem nolēma salabot divus dzerokļus.

“Abiem zobiem bija vecās, tā saucamās sudraba plombas, kas bija sākušas drupt. Vēlējos tās nomainīt. Bojātās plombas dēļ abiem zobiem bija nepieciešama arī restaurācija,” viņa pastāsta.

Zobārste apjautājusies, vai zobi sāp, un, saņemot noraidošu atbildi, uzlikusi dzerokļiem gaismas plombu.

Pēc aptuveni nedēļas viens no zobiem sācis stipri sāpēt, bet nākamais pieraksts pie daktera Lienei bijis vien pēc mēneša. Viņai nācies steidzami meklēt citu zobārstu.

Abu dzerokļu restaurācija un plombēšana prasījusi vairākas vizītes, un kopumā liepājniecei tas izmaksājis virs 500 eiro.

Panorāmas rentgens, zoba atvēršana, zāles, pagaidu plomba, kanālu pildīšana utt., uzskaita Liene, pasmejoties, ka par šādu summu varot iegādāties vēl labu lietotu auto.

Nav brīnums, ka staigā bez

Vēl kāda labi lietota auto īpašnieks varēja būt arī liepājnieks Ivars. Vīrietim pirms daudziem gadiem bijis bojāts zobs, tas vairākkārt labots, tomēr skaidri zināms bijis viens – drīz tur būs jāliek implants.

“Velc, cik ilgi gribi, nu tas zobs jāskrūvē iekšā, un viss. Priekšējais taču. Ne uz darbu varu iet, neko,”

atceras vīrietis un priecājas, ka kovidlaikā muti varēja nosegt ar masku.

Pēc paziņu ieteikuma vērsies vienā no jaunajām Liepājas klīnikām, cerot, ka zinoši speciālisti ar jaunām metodēm varēs līdzēt arī viņa vainas gadījumā.

“Protams, ka no sākta gala zināju, ka plēsīs man deviņas ādas par to vienu kaula nieciņu, bet, ka par katru soli jāmaksā, nebiju gaidījis.

Sazvanīju to moderno klīniku, aizgāju, aprunājos ar māsiņu, iesēdos daktera krēslā, atvēru muti, aizvēru. Rentgenu uztaisīja, un viss, – neko nelaboja, tikai aprunājāmies. Par to bija jāmaksā 85 eiro. Prasu – par ko?

20 eiro esot vien par to, ka klīnikas slieksnim pārkāp, nu īsi aprunājies, izstāsti, kas par vainu, tad kādi 30 eiro vēl apsēšanās krēslā un pārējais par to nabaga rentgenu.

Sapratu, nedod dies, vēl ko sāks taisīt,” Ivars nobijies un prom bijis.

Vēlāk gan noskaidrojis, ka labi speciālisti, turklāt par zemākām cenām, strādā vienā no Kuldīgas zobārstniecībām. Izrādījies, ka tur gan kaimiņš brauc, gan vēl daudzi citi paziņas.

Arī tikt ātrāk varot, rindā vien kādu mēnesi jāgaida. Liepājā divi mēneši kā minimums.

“Nācās braukt vairākas reizes, bet ārsti bija tiešām patīkami, zinoši. Saprotu, ka viņi no Rīgas brauc. Dažādām procedūrām gāju cauri – rāva ārā, tad kaulu pieaudzēja, šuva. Kamēr bija dzīšanas laiks uz pāris mēnešiem uztaisīja man glītu pagaidu zobu, bet tad jau arī skrūvi ielika un noveda procesu līdz galam, kā pienākas.

Bail teikt, cik tas izmaksāja. Nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem eiro.

Droši vien lieki jautājumi, kāpēc tik daudzi izvēlas iztikt bez tā zaudētā priekšzoba. Nu šausmīgas naudas,” saka Ivars.

“Mēs akūtos neņemam!”

Agnese nesen apskrējusi teju pusi Liepājas lūgdamās, lai izrauj sāpošu zobu.

“Kā jau tas parasti notiek – zobs sāka sāpēt pēkšņi. Sākumā nebija tik traki, iedzēru pretsāpju tabletes, un palika vieglāk. Bet tā tas turpinājās nedēļu, tāpēc sapratu, ka neatliks nekas cits kā ar steigu meklēt zobārstu. Tad nu sāku zvanīt, bet visur viena un tā pati atbilde: “Akūtos pacientus mēs neņemam, meklējiet citur!”

Dažviet vēl man noprasīja, vai es jau esot konkrētā daktera paciente, jo savus klientus pieņemot arī akūtos gadījumos, bet es diemžēl Liepājā vēl nebiju nevienas zobārstniecības paciente – pirms tam pie zobārsta braucu uz Kuldīgu,” atminas sieviete.

Bezcerīgo zvanīšanos viņa turpinājusi vēl kādu nedēļu, bet zobu sāpes tikmēr auga augumā – arī pretsāpju tabletes vairs nelīdzēja.

“Naktīs nevarēju ne acu aizvērt. Kad nu labu laiku biju mocījusies, līdzcilvēki ieteica vienkārši doties uz vietas, uz zobārstniecību – varbūt cilvēciskais faktors nostrādās. Kā tad! Tikko kā, knapi valdot asaras, sāku stāstīt, kas man par vainu, uzreiz sekoja tas pats dzelžainais atraidījums: “Mēs akūtos neņemam!” Joprojām knapi valdot asaras, apgriezos un gāju ārā. Kas cits man atlika?

Tā apstaigāju kādus četrus kabinetus, visur dzirdot vienu un to pašu atbildi. Tobrīd es vienkārši nespēju saprast, kā tas var būt, – man sāp, bet neviens ārsts nepalīdz.

Es saprotu, ka pieraksti un rindas, bet vai tad ārstu primārais uzdevums nav cilvēkam palīdzēt, sevišķi neatliekamā situācijā?”

neizpratnē ir Agnese.

Pirmais cerības stars paspīdējis, kad vienā no uzmeklētajām vietām sievietes bēdu piekrita apskatīt kāda ukraiņu daktere.

“Tikai nelaime bija tā, ka viņa nevarēja uzreiz man palīdzēt, jo cilvēki tāpat nāca pēc pierakstiem – nebija laika. Izrakstīja recepti pretsāpju zālēm un piedāvāja atnākt pēc divām dienām, tomēr ieteica man meklējumus turpināt, jo no cilvēciskā viedokļa jau viņa saprata, ka arī divas dienas ar sāpēm ir neizturamas.

Beigās palaimējās, dakteris Māris Kronbergs manu sāpošo zobu apskatīja un salaboja uzreiz. Esmu viņam ārkārtīgi pateicīga!

Jutos tā, it kā viņš man dzīvību būtu izglābis.”

Toreiz Agnese samaksājusi, ja pareizi atminas, aptuveni 100 eiro, tomēr mocības bijušas tik lielas, ka summai vispār neesot bijis nekādas nozīmes. Galvenais, lai vairs nekas tāds nav jāpiedzīvo.

Darba roku vairāk nepaliek

Pagājušogad aptuveni katrs astotais jeb 12% Latvijas iedzīvotāju neapmeklēja zobārstu, lai gan tāda vajadzība viņiem bija. 75% no viņiem to nevarēja atļauties, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

9% pie zobārsta nav gājuši, jo pārāk ilgi jāgaida, 7% no tā izvairījušies baiļu dēļ, pārējie minējuši citus iemeslus.

Ja summas par zobārstniecības pakalpojumiem ir tik lielas, ka reti kurš bez iekrājumiem to var atļauties – kā var veidoties tik garas rindas, ka jāgaida divus mēnešus?

Zobārstniecības centra “Dentists” ārsts Modris Romanovskis spriež, ka ārstu Liepājā trūkst.

“Vajadzētu divas reizes vairāk, lai varētu normāli strādāt,”

viņš uzskata.

“Pēdējā laikā izveidojušās it kā divas jaunas zobārstniecības, tomēr noslēpums ir tajā, ka šie zobārsti mūsu pilsētā strādā jau septiņus gadus, tikai citā klīnikā. Tāpēc tāda ilūzija sanāk – jaunas klīnikas veras, bet darba roku ir tikpat, cik bija.

Jauniešus grūti noturēt mazākās pilsētās. Arī mans dēls absolvēja zobārstus, puse no viņa kursabiedriem izvēlējās pēc studijām doties uz Angliju. Strādājot valsts poliklīnikā Anglijā, nav augstas prasības, pieredze īpaši netiek prasīta, bet alga ir ārkārtīgi liela. Tas jauniešus vilina.

Atminos, mūsu laikos vismaz trīs gadus bija jāatstrādā, lai saņemtu sertifikātu. Turklāt jāstrādā bija nevis uz savu galvu, bet kāda vadībā.”

M. Romanovskis stāsta, ka viņu klīnikā pirmreizējiem pacientiem esot milzīga rinda, savukārt regulāros pacientus akūtas vajadzības gadījumā varot iespiest arī bez rindas.

“Šī savstarpējā uzticēšanās ir svarīga, jāzina, ka mēs viens uz otru varam paļauties,” ārsts ir pārliecināts, tomēr par regulāriem sauc tos, kas nāk biežāk nekā reizi piecos gados un tikai uz raušanu.

Katram savs stils

Par to, kā zobārsts nosaka pakalpojuma cenas, M. Romanovskis saka: “Katrā kabinetā ir savādāk, kā nu kurš izdomājis, kā ir pareizi.

Mans uzskats ir tāds, ka visam jābūt iekļautam cenā.

Piemēram – cenrādī norādīta zoba labošana automātiski sevī ietver anestēziju. Ja liekam kronīti, tad arī tā uzcementēšana ir iekšā cenā, nevis atsevišķi apmaksājams pakalpojums, utt.

Tas atkarīgs no katra pieņemšanas stila. Piemēram, mēs esam izlēmuši, ka katram pirmreizējam pacientam taisām panorāmas rentgenu, kas ļauj mums redzēt visu zobu kopainu. Jā, tas nav precīzākais, bet ļauj saprast kopējo pacienta stāvokli.

Tad nu, pacientam apsēžoties krēslā, es varu izstāstīt – redziet, šeit ir ļoti liels caurums, te mazāks. Izpētām, cik nu kuram zobam saknes ir, tik reizes arī sadārdzinās pakalpojums.

Ja redzam, ka darba būs daudz, varam brīdināt pacientu, ka izmaksas visdrīzāk būs lielas, un aptuveni nosaukt. Manuprāt, normāls ārsts 80% gadījumu to var pateikt uz aci.

Manā izpratnē cenrādī norādīt, ka zoba labošana maksā 50 eiro, un rezultātā pacientam pieprasīt 100 eiro, ir bezstils.

Tam tā nevajadzētu būt, lai gan zinu ka tā ir ne vienā vietā vien, kur katram mazākajam solim ir atsevišķa cena,” viedokli pauž M. Romanovskis.

Ārsts gan paskaidro, ka zobārstniecības pakalpojumi lēti nevarot būt, jo tajos iekļauts viss kopā: komunālie maksājumi, personāla algas, pašu algas, dažādi kursi, pensijas, nodokļi, firmas uzkrājums, iekārtu amortizācija utt.

Iekārtu izmaksas ir no 20 līdz 50 tūkstošiem, tās kvalitatīvi darbojas aptuveni piecus gadus, tad ir jāmaina.

“Principā, rēķinot visu, tikai ārsta kabineta izmaksas ir no 50 līdz 100 eiro stundā. Tāpat jāsaprot, ka atsevišķām procedūrām nepieciešami īpaši instrumenti, piemēram, komplekts zoba sakņu ārstēšanai izmaksā 55–60 eiro.

Tādā gadījumā mēs nekādi to zobu nevaram salabot par 30 eiro,”

papildina M. Romanovskis.

Zobārsts neslēpj, ka gadās pacienti, kuriem pietrūkst naudiņas rēķina apmaksai, tomēr pret saviem klientiem M. Romanovskis esot pielaidīgs.

“Nu neliks taču cilvēkam ņemt kredītu, jo viņam pietrūkst 15 eiro. Sarunājam, ka atnesīs nākamo reizi. Atzīmējam to datorā, un viss. Kāds atnes, kāds ne. Ja visi atdotu šīs mazās summiņas, visdrīzāk es brauktu ar sarkanu mersedesu,” viņš smejas.

Uz Turciju pēc “pilnas mutes”

2022. gada vasarā sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsāka parakstu vākšanu par valsts līdzfinansējumu zobārstniecībai.

Tajā rosināts izveidot valsts līdzfinansējuma “pamata komplektu” – piemēram, zoba izraušana un ārstēšana iekaisuma gadījumā, limits līdzfinansēto apmeklējumu skaitam un mērķa grupu noteikšana, sākot vismaz ar maznodrošinātām personām.

Par šo iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, bet Saeimā tā vēl nav nonākusi.

“Iniciatīvai “Valsts līdzfinansējums zobārstniecībai” nepieciešams jauns tās virzītājs tālāk jau iesniegšanai Saeimā,” vēsta “ManaBalss”.

Pirms vairākiem gadiem ne viens vien Latvijas iedzīvotāju pēc mirdzoša smaida devās uz Baltkrieviju, kur stomatoloģijas pakalpojumi bija krietni lētāki nekā mūsu valstī, tikmēr pēdējos gados aizvien populārāks veselības tūrisma galamērķis ir Turcija.

Vietnē “travelingturks.com” norādīts, ka zobu ārstēšanas cenas Turcijā ir līdz pat 50–60% lētākas nekā Latvijā.

Kamēr Latvijā kvalitatīvs implants izmaksājot  no 700  līdz 1400 eiro, Turcijā tas maksājot no 350 līdz 900 eiro.

“Zobārstniecības brīvdienas” Antālijā un Stambulā tiek piedāvātas paketē, kurā ietilpst vairāku dienu izmitināšana viesnīcā, VIP transports, brokastis, zobārstniecības klīnikas konsultācija, rentgens, vietējā anestēzija.

Liepājnieki par zobārstniecības pakalpojumiem Turcijā interesējas arī vietējās tūrisma aģentūrās.

“Tas gan nenotiek masveidīgi. Ja kādam ir interese, mēs palīdzam rezervēt aviobiļetes un viesnīcas,” pauž ceļojuma aģentūras direktors Agris Pumpurs.

Viņš norāda, ka Turcijas zobārstniecības klīnikas Latvijas iedzīvotāju vilina ar samērā zemām cenām.

“Taču jautājums ir, cik tas viss izmaksā kopumā – no pirmās konsultācijas līdz “pilnai mutei”.

Jāsaprot, ka, piemēram, zobu implantus nevar ievietot nedēļas laikā. Tā ir neiespējama misija.

No tiem cilvēkiem, kas Turcijā izmantojuši zobārstniecības pakalpojumus, esmu gan dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes. Taču, iespējams, ar nelāgu pieredzi neviens nedalās, jo varbūt par to ir kauns stāstīt.

Lai vai kā, cik kvalitatīvs ir šis pakalpojums, rādīs tikai laiks. Ja radīsies kādas problēmas, cilvēks nevarēs aiziet aiz stūra pie sava daktera. Būs jālido uz Turciju,” spriež A. Pumpurs.

Katram savu ārstu

Andis Paeglītis, Latvijas Zobārstu asociācijas valdes viceprezidents

Zobārstu pakalpojumu cenas nosaka paši ārsti atkarībā no tā, cik izmaksā telpu noma, elektrība, darbinieki un viss pārējais. To mēs nekontrolējam.

Rīgā pat nākas sastapties ar situācijām, kad dakteri strādā cauru diennakti, lai klientiem sniegtu palīdzību, un maksa, ko viņi prasa, ir ārkārtīgi augsta.

Ko ieteiktu?

Risinājums ir tikai viens – vajadzīgs savs zobārsts.

Pirmreizējās vizītes laikā ar speciālistu var iepazīties un kārtīgi izrunāties par to, kādas ir jūsu vajadzības, ekspektācijas un iespējas. Nekādā gadījumā nevajag kautrēties jautāt par izmaksām.

Tad, vienojoties ar ārstu, var sastādīt ārstēšanas plānu, lai ir skaidrs, kad un ko vajadzētu veikt, cik ilgi tas var gaidīt un kādas būs šo etapu izmaksas. Līdz ar to, ja jūs esat izvēlējušies konkrēto praksi, kļuvis par tās klientu, – cenu līmeni apzināties un ar to rēķināties. Tas izslēdz nepatīkamu pārsteigumu iespējamību.

Ja jūs divas reizes gadā plānoti iesiet pie zobārsta, izmaksas noteikti būs mazākas, jo problēma netiks ielaista.

Cilvēki izvēlas skaistumkopšanas speciālistus, frizierus, pie kuriem iet gadiem, bet zobārsta izvēli atstāj otrā plānā. Tā nevajadzētu būt.

Manuprāt, Latvijā vispār vajadzētu ieviest ģimenes zobārstus, kuri strādā ar visiem ģimenes locekļiem, tikai par bērnu maksātu valsts.

Tas ir arī veids, kā valsts iesaistās zobu aprūpē – fokusējoties uz bērniem, mācot rūpēties par savu veselību un zobiem jau profilaktiski – tīrīšanu, pareizu uzturu.

Tas novērš kritisku zobu stāvokli vēlāk, pieaugušā vecumā.

Runājot par speciālistu trūkumu, jāsaka – konkurss zobārstiem augstskolā ir patiešām liels un jauno speciālistu ir ļoti daudz. Jautājums – kur viņi paliek?

Lielākoties jaunie speciālisti izvēlas Rīgu, kādēļ tā ir, atbildēt nevaru. Iespējams, vilina dzīve lielpilsētā. Lai gan Liepājā par zobārstu trūkumu gan nevajadzētu raizēties.

Pirms trīs vai četriem gadiem stāvoklis bija katastrofāls, tam es piekrītu. Šobrīd gan prakšu, gan speciālistu skaits šķiet pietiekams. Tāpat ir piesaistīts liels skaits labu ukraiņu zobārstu.

Visu atrisinātu tas, ja katrs turētos pie sava izvēlētā speciālista un regulāri veiktu zobu profilaktiskās apskates. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus un izvairīties no pēkšņām sāpēm.

Uzziņai

Liepājā reģistrēti

• 59 zobārsti;
• 25 zobu higiēnisti/tehniķi.

Es domāju tā: Kāda ir jūsu pieredze ar zobārstniecību?

Inese Spuntele – strādā skolā:

– Pirmā doma – šausmīgi dārgi. Bet, kad vajag, tad jāiet, jo nav jau citu variantu. No zobārsta nebaidos. Ne jau tikai man vienai šķiet, ka cenas par pakalpojumiem nav adekvātas. Zobārstiem pašiem noteikti tā nešķiet. Ja zobārstniecību vajag pensionāram, tad nezinu, kā visu iespējams samaksāt. Labi, ka ir zobārsti, kas atļauj maksāt pa daļām.

Sandra – strādā:

– Apzinos, ka par zobiem jārūpējas, zobārsts jāapmeklē, bet es tā nedaru. Gaidu, kad pienāks pēdējais brīdis, jo vajag taču finanses. Vai zobārstniecība ir dārga? Kā nu kuram. Ja saņemu minimālo algu, tad atvelk nodokļus un pēc tam vēl 200 eiro atdot zobārstam – ir daudz. Saka: atlieciet, krājiet. Bet ko var iekrāt no minimālās algas?

Lidija Gubatenko – pensionāre:

– Sen neesmu bijusi pie zobārsta. Šausmīgi bail no sāpēm un no summām, kas būs jāmaksā. Zinu cilvēku, kurš pats sev mājās izrāva zobu, lai nav jāmaksā un lai ilgi nav jāgaida uz pieņemšanu. Ir ļaudis, kas ļoti apmierināti, ka viņiem protēzes. Tad par zobārstu var aizmirst!

Svetlana Abrute – strādā:

– Viss labi. Patīkami nav, bet, ja jāiet, tad jāiet. Summas gan iespaidīgas. 200 eiro par vienu salabotu zobu, manuprāt, tas nav maz. Kad es eju pie zobārsta, tad iepriekš sagatavojos, ka līdzi jābūt pieklājīgai summai, lai varu samaksāt. Ir bijis, ka man veic tikai apskati un tad ārsts pasaka, kādu summu vajadzēs. Tad pierakstos uz citu laiku un ņemu līdzi naudu.

Dita Lāce – strādā biedrībā “Centrs Marta”:

– Grūti tikt, kad vajag. Jāpierakstās, ilgi jāgaida. Dārgs pakalpojums. Esmu dzirdējusi no daudziem, ka pie zobārsta neiet, jo nevar to atļauties. Bet, ja sāp zobi, tad jau neviens cits nepalīdzēs, izņemot zobārstu. Nezinu, kā Liepājā, bet Rīgā ir diennakts zobārstniecība ārkārtas gadījumiem, bet tur ļoti dārgi jāmaksā.