Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 24. marts

+4°C
Vējš: DR 7.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Izidors, Kazimirs

Latvija jāsilda un jāapmīļo  (11)

Atslēgvārdi barikāžu atcere | kursas putni | atmodas laiks | atceres pasākums

Pieminot janvāra barikāžu 27. gadskārtu, Liepājā viens no atceres pasākumiem piektdienas, 12. janvāra, vakarā bija sarīkots kultūrvietā "Kursas putni". Plānotais Ulda Ozola koncerts nenotika, jo dziesminieks bija saslimis. Atmodas laika dziesmas, kas devušas tautai garīgu stiprinājumu, skanēja Janas Egles un Jāņa Rūča izpildījumā. Atmiņas par barikāžu laika notikumiem klātesošos vedināja pievērsties tam, kā jūtamies šodienas valstī, kuras brīvību aizstāvējām 1991. gada janvārī.

Uz atceres pasākumu gan ieradās pavisam nedaudz cilvēku. Tie, kas piepulcējās pēc pāris stundām, visdrīzāk nāca vienkārši atpūsties piektdienas vakarā. "Es strādāju ar audzēkņiem tehnikumā, man gribējās satikt barikāžu dalībniekus, paklausīties kaut ko jaunu. Vienu kungu gan es televīzijā esmu redzējusi, dokumentālā filmā par barikādēm. Satikšanās ar cilvēkiem vienmēr kaut ko dod," par savu izvēli apmeklēt šo pasākumu teica liepājniece Vija Zīle.

J. Egle un J. Rūcis klausītājiem piedāvāja dziesmas ar Olafa Gūtmaņa, Velgas Kriles, Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka un citu autoru vārdiem. No atmodas laika līdz šodienai tās cits citam nodevuši gan Austrasbērni, gan citi dziesminieki, kādu no tām jau uzskata par tautasdziesmu. Skanēja arī Janas sacerētās dziesmas, izpildītas kopā ar dēlu. "Olafs Gūtmanis Liepājas barikādēs bija mūsu karognesējs," par repertuāra izvēli teica dziesminiece. Barikāžu laikā Jānim bija četri gadi, Janas vīrs kopā ar biedriem bija Rīgā, bet viņa mājās baiļojās un lūdza Dievu.

Atmiņās par barikāžu laiku dalījās medzenieks Hūgo Vācietis, liepājnieks Juris Leimants un liepājnieks sirdī, pašlaik Ogrē dzīvojošais Arvils Kramēns. "Tas bija Latvijai pats svētīgākais laiks," atzina H. Vācietis, kas arī lasīja savu dzeju. "Barikādēs mēs visi bijām brāļi un māsas. Mēs lūdzām Dievam brīvību, un tā mums tika uzdāvināta. Viss pārējais no mums pašiem atkarīgs. Latvija ir maziņa – jātur, jāsilda un jāapmīļo. Nevajag balsot par partijām, kas tautai uzspļauj." Arī J. Leimants pieminēja tieši lielo vienotību un drošības izjūtu. "Liekas, kā tad es, tāds jauns, varēju būt barikādēs. Jā, man bija 16 gadu. Paldies klases audzinātājai 6. vidusskolā Annai Tapiņai. Kad Viļņā iebrauca tanki, viņa teica puišiem, lai iet mājās un kādu nedēļu nenāk uz skolu, lai krievi nesavāc. Aizgāju mājās, un tur krusttēvs bija piebraucis. Kopā ar 4. ceļu pārvaldes vīriem no Nīcas, Priekules un Liepājas taisījās uz Rīgu un aicināja mani braukt līdzi," atcerējās Juris.

Savukārt A. Kramēns kopā ar studiju biedriem, nesen atgriezušies no dienesta padomju armijā, 13. janvārī devušies uz Vecrīgu jautri padzīvot: „Bijām pie telegrāfa ēkas. Kad sapratām notiekošā nopietnību, pieslēdzāmies dzīvo cilvēku ķēdei, nedomājot, kas tur tālāk būs." Arvils pauda, ka latviešiem ir nepieciešamas visādas akcijas, lai būtu vienoti. Viņš nesaprotot, kāpēc no valsts, kurā ir tik daudz talantu, cilvēki mēģina tikt prom: "Tā vietā, lai šeit strādātu tikpat daudz un čakli kā ārzemēs. Es nepateikšu labāk, kā teicis Andrejs Ēķis – nevis jābrauc lasīt zemenes, bet jāaudzē tās Latvijā un jāpārdod tur!"

Vai bija vērts būt barikādēs – klātesošie vaicāja neatkarības aizstāvjiem. "Bija. Tagad neviens krievu ģenerālis nevar mūsu vīriešus aiz apkakles aizvest karot uz Čečeniju vai Afganistānu," teica H. Vācietis. "Tas bija vajadzīgs, lai mēs šodien par to visu varētu brīvi spriest un runāt," atzīmēja J. Egle.

  • Komentāri (11)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!