Par to jau paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam. Ģenerālkonsulātu darbība Latvijas teritorijā nav pieļaujama pēc 2022. gada 30. aprīļa dienas beigām. Līdz šim termiņam izraidāmajām personām jāpamet mūsu valsts.

“Lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu. Latvija atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Starptautiskās sabiedrības rīcībā ir nonākušas plašas liecības par Krievijas bruņoto spēku slepkavībām, zvērībām un kara noziegumiem pret Ukrainas mierīgajiem civiliedzīvotājiem, kā arī par Krievijas militāristu mērķtiecīgajām darbībām, lai iznīcinātu civiliedzīvotāju īpašumu un civilo infrastruktūru okupētajos Ukrainas reģionos,” skaidro ministrija.

ĀM arī norāda, ka Krievijas prettiesiskais iebrukums un tās bruņoto spēku īstenotie kara noziegumi ir klajā pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem.

“Tiem, kuri ir pieņēmuši, izpildījuši un atbalstījuši lēmumus par militāru agresiju un noziegumiem Ukrainā, ir jāuzņemas pilna atbildība,” pauž ĀM.

Kopš 2020. gada janvāra Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā ir Aleksejs Belonosovs, kurš iepriekš strādājis dažādos amatos Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Latīņamerikas valstīs. Viņa konsulārajā apgabalā ietilpst Liepāja, Ventspils un Kurzemes novadi.

Iepriekš ne viens vien liepājnieks, pieprasot slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu, spriedis, ka skaistajā Liepu ielas 27. namā varētu izmitināt bēgļus no Ukrainas. Taču šis savulaik denacionalizētais īpašums – ēka un zeme, ko konsulāts nomā, pieder vairākiem, to skaitā Krievijā dzimušiem, privātīpašniekiem, noskaidroja “Kurzemes Vārds”.

Liepājas mēram Gunāram Ansiņam par ģenerālkonsulāta slēgšanu notikusi telefonsaruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

“Es šobrīd negribētu izteikt kaut kādus vērtējumus, kā šāds solis atsauksies uz pilsētas dzīvi kopumā ilgtermiņā, taču viennozīmīgi esošajā situācijā, vērojot Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, es pilnībā atbalstu Ārlietu ministrijas lēmumu sašaurināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju, tai skaitā arī slēdzot ģenerālkonsulātus Liepājā un Daugavpilī. Šis ir morāli nozīmīgs solis, lai paustu savu nosodījumu notiekošajām Krievijas zvērībām Ukrainas teritorijā,” pauž G. Ansiņš.

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 5, 2022