Dambergs norāda, ka numura zīmes ar Latvijas karogu uz balta fona tika izsniegtas līdz 2004. gadam.

Kā piemēru viņš min, ka Dānijā joprojām pēc auto īpašnieka izvēles pieejami numuri bez zilās ES simbolikas.

Viņš skaidro, ka ar līdzīgiem apsvērumiem Saeimas darba kārtībā ir iekļuvuši grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”, kas paredz jaunu numura zīmju veidu – ar mazo Latvijas ģerboni.

Iniciatīvas autors šo ideju vērtē atzinīgi, tomēr ir pārliecināts, ka abi risinājumi viens otru neizslēgtu, norādot, ka karoga un ģerboņa numuri kā izvēles varianti var pastāvēt līdzās.

Dambergs uzskata, ka šādas iniciatīvas atbalstīšana veicinātu iedzīvotāju patriotisma un valstspiederības izpausmes.

LETA jau vēstīja, ka šogad septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”, kas paredz transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēs iekļaut Latvijas valsts ģerboni.

Iecerēts, ka uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju valsts reģistrācijas numura zīmēm varēs lietot mazo valsts ģerboni.

Likumprojekta autori opozīcijas partija “Apvienotais saraksts” norāda, ka ģerboņa lietošana uz transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm veicinās piederības sajūtu Latvijai, cels patriotismu, kā arī ļaus katram Latvijā reģistrētam mehāniskam transportlīdzeklim veicināt Latvijas atpazīstamību ārpus valsts robežām.

Grozījumi paredz, ka mazo valsts ģerboni transportlīdzekļu numuros varēs iekļaut no 2026. gada.