Iepriekšējais termiņš bija noteikts 30 dienas pēc “Chapter 11” pieteikuma iesniegšanas dienas.

Ņemot vērā, ka “airBaltic” pieteikumu iesniedza šogad 14. septembrī, “Lufthansa” līgumu pārņemšanas termiņš sākotnēji bija orientējoši 14. oktobris.

Dokumentā norādīts, ka DIP aizdevēju vairākums piekritis šo termiņu pagarināt līdz šā gada 10. novembrim.

“Lufthansa” grupas līgumu saglabāšana ir viens no restrukturizācijas grafikā noteiktajiem nosacījumiem. Šis nosacījums paredz, ka “airBaltic” ir jāpārņem jeb jāsaglabā spēkā noteikti “Lufthansa” grupas sadarbības līgumi.

Iepriekš tiesai iesniegtie dokumenti liecina, ka “airBaltic” lūgusi apstiprināt konkrēta “wet lease” līguma pārņemšanu starp “airBaltic” un “Austrian Airlines”, kas ietilpst “Lufthansa” grupā.

Šādi līgumi paredz, ka aviokompānija nodrošina lidmašīnu, apkalpi, tehnisko uzturēšanu un apdrošināšanu citas aviokompānijas vajadzībām.

Dokumentā arī norādīts, ka par termiņa pagarinājumu ir informēta “Lufthansa” grupa.

“Lufthansa” grupas līgumu pārņemšana ir viens no vairākiem restrukturizācijas grafikā noteiktajiem nosacījumiem jeb tā dēvētajiem “milestones”, kas saistīti ar kopumā 350 miljonu eiro DIP finansējumu.

Šo nosacījumu neizpilde var ietekmēt uzņēmuma piekļuvi turpmākajām finansējuma daļām.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Patlaban “airBaltic” ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”.

Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots.

Vienlaikus obligacionāru grupa “Ad Hoc Group” tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā.

Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.