Viņa atzina, ka konkrēti lēmumi par austrumu flanga stiprināšanu tika pieņemti jau Madridē notikušajā samitā, kur tika nolemts arī Latvijai kopā ar Kanādu veidot kaujas grupu, bet šobrīd ir plāns to paplašināt līdz brigādei. Sadarbību ar Kanādu aizsardzības jomā Mūrniece kopumā novērtēja kā ļoti labu.

Viņa stāstīja, ka samitā plānots arī pieņemt un pārapstiprināt vairāku plānu kopumu NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Ministre gan piebilda, ka, lai minētos plānus varētu pildīt, ir nepieciešams finansējums, un, kamēr Latvija ir paziņojusi, ka aizsardzībai novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta, atsevišķas valstis joprojām nevar sasniegt pat 2% līmeni. “Samitā būtu jāvienojas, kā NATO tīri praktiski nostiprina savas aizsardzības spējas,” sacīja amatpersona.

Jautāta par Ukrainas un Zviedrijas pievienošanos NATO, Mūrniece atkārtoti apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai abas šīs valstis pievienotos aliansei, un konsekventi atbalstījusi šos lēmumus. Vienlaikus viņa nenoliedza iepriekš izskanējušo, ka Viļņas samitā tas, visticamāk, nenotiks.

Kā ziņots, šonedēļ Viļņā norisināsies NATO samits, kurā plānots vienoties par “ceļa karti” Kanādas vadītās vienības transformācijai no bataljona par brigādi.