Politiķis atzīmēja, ka Latvija kā maza valsts allaž iestājas par starptautiskajās normās balstītu sistēmu pasaulē, bet norises Irānā rada telpu jautājumiem, vai visas aktivitātes tur ir bijušas pilnībā atbilstošas šīm normām.

Sprūds uzsvēra, ka Latvija nemainīgi grib, lai turpinās Rietumu atbalsts Ukrainai, un arī šajā kontekstā tā ir cīņa par starptautiskajās normās balstītas kārtības ievērošanu, kuru Ukrainas gadījumā pārkāpusi Krievija.

Ministrs izcēla, ka acīmredzami ASV uzmanība starptautiski jau kādu laiku ir ne tikai uz Eiropu, un tagad ir pavisam skaidrs, ka ASV militārā aktivitāte būs koncentrēta uz Tuvajiem austrumiem, kas nozīmē, ka Latvijai un Eiropai vēl vairāk būs jāmobilizējas uz atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Taujāts, par ko liecina ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējā retorikā pret Spāniju un Lielbritāniju, kuras viņš kritizējis par nepietiekamu atbalstu viņa Irānas kampaņai, Sprūds atzina, ka zināmas domstarpības starp NATO politiķiem ir redzamas, tomēr viņš nedomā, ka NATO kopumā kļūtu vājāka.

Sprūds sprieda, ka pašlaik grūti teikt, vai notikumu attīstība Irānā un tās izvērstie atbildes triecieni pa plašu valstu spektru var novest pie NATO līguma 5. panta iedarbināšanas, jo NATO valstu līderiem vēl būtu jāvērtē militāro incidentu smagums un vai tos var novērtēt par uzbrukumu aliansei.

Politiķis sprieda, ka pašlaik ASV galvenais mērķis ir Irānas militāro resursu iznīcināšana, bet viņš neredz ASV vēlmi izvērst konfliktu tā, ka Irānā būtu jāieved sauszemes spēki.

Sprūds atzina, ka drošības situācija reģionā pasliktinās, kas ietekmē arī Latvijas karavīrus, kas tur nelielā skaitā ir misijās Irākā, Libānā un Izraēlā, kuriem tagad jāievēro stingrāki drošības pasākumi.