Viņš norādīja, ka 14. un 15. septembrī Latvijā tika fiksētas vienas no augstākajām elektroenerģijas cenām šogad.

15. septembrī vidējā cena sasniedza 214,61 eiro par megavatstundu (MWh), bet vakarā atsevišķā 15 minūšu intervālā tā pieauga līdz 483 eiro par MWh.

Daugavvanags-Vanags skaidroja, ka cenu kāpumu izraisīja vairāku apstākļu sakritība – zema vēja ģenerācija, elektrostaciju un starpsavienojumu remontdarbi, zems ūdens līmenis Skandināvijas ūdenskrātuvēs un augstas dabasgāzes cenas.

Vienlaikus pēdējo dienu cenu svārstības izgaismo plašāku tendenci Baltijas elektroenerģijas tirgū – arvien lielāku atjaunīgo energoresursu (AER) ietekmi uz elektroenerģijas cenu.

Vēsturiski zemākas elektroenerģijas cenas Latvijā biežāk bijušas gada otrajā ceturksnī, kad palu periodā pieaug hidroelektrostaciju (HES) izstrāde.

Savukārt HES izstrādei samazinoties, trešajā ceturksnī cenas biežāk pieaugušas.

Šogad šī sezonalitāte nav bijusi tik izteikta.

Lai gan pēdējo dienu cenu kāpums ir palielinājis septembra vidējo cenu, pirmajās 11 septembra dienās tā bija 87 eiro par MWh.

Atjaunojoties vēja ģenerācijai un starpvalstu pārvades jaudām, 16. septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās līdz 57,6 eiro par MWh.

Daugavvanags-Vanags uzsvēra, ka salīdzinoši zemās cenas šā gada trešajā ceturksnī nevar skaidrot ar īpaši labvēlīgiem apstākļiem apkārtējā reģionā.

Eiropas dabasgāzes cenas ir paaugstinātas, Skandināvijas hidrorezerves kopš gada sākuma saglabājušās zemā līmenī, savukārt vasaras karstums Eiropā palielināja elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus ierobežoja piedāvājumu.

Neraugoties uz to, 2026. gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā kopumā bijušas zemākas nekā lielā daļā Eiropas valstu.

Viens no būtiskākajiem iemesliem, pēc Daugavvanaga-Vanaga paustā, ir straujais atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugums Baltijā.

Neraugoties uz salīdzinoši zemo hidroģenerāciju, šogad Baltijā sasniegts vēsturiski augsts no AER saražotās elektroenerģijas apjoms.

Pieaugot saules un vēja elektrostaciju izstrādei, šovasar atjaunīgās ģenerācijas apjoms bijis salīdzināms ar apjomu, kas vēsturiski sasniegts ražīgākajos palu periodos.

Savukārt periodos, kad AER izstrāde samazinās, elektroenerģijas cena pieaug.

Daugavvanags-Vanags skaidroja, ka AER ražošanas pieaugums pēdējos mēnešos mazinājis Baltijas elektroenerģijas tirgus atkarību no cenu tendencēm apkārtējā reģionā.

Savukārt pēdējo dienu AER ražošanas kritums palielinājis dabasgāzes izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas cenu.

Turpmākajos mēnešos sezonāli gaidāms vēja ģenerācijas pieaugums, vienlaikus samazinoties saules elektrostaciju izstrādei un pieaugot elektroenerģijas patēriņam.

Tādēļ arī ziemā iespējamas būtiskas cenu svārstības, īpaši periodos ar zemu vēja ģenerāciju.