SM informē, ka, ņemot vērā, ka ir piesaistīts stratēģiskais investors “Lufthansa Group” un uzņēmuma plānā ietilpst potenciāla akciju kotēšana biržā, akcionāru sapulcē tika nolemts par uzņēmuma akciju struktūras vienkāršošanas procesa noslēgšanu.

Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā vēl būs jānostiprina Uzņēmumu reģistrā.

Kā ziņots, pērn 30.augustā valdība nolēma, gatavojoties “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, samazināt kompānijas pamatkapitālu par 571,293 miljoniem eiro un vienkāršot esošā uzņēmuma struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Līdz šim kompānijas pamatkapitāls sastāvēja no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība bija viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība bija desmit centi.

“airBaltic”, gatavojoties IPO, nolēma vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

11. februārī “airBaltic” pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma “INVL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli – Zviedrijas lidostu operatorkompānijas “Swedavia” padomes loceklis Lars Midlands, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu “airBaltic” padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence “airBaltic” padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka

Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā ” INVL Asset Management”, investīciju komitejas loceklis “Altum” privātā kapitāla fondā un padomes loceklis “INVL Atvērtajā pensiju fondā”.

Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.

Savukārt Midlands ir ievēlēts par uzņēmuma padomes locekli, sniedzot savu ekspertīzi aviācijas operāciju vadībā un stratēģiskajā plānošanā. Midlandam ir plaša pieredze vadošos amatos aviācijas nozarē.

Pašlaik viņš ir padomes loceklis uzņēmumā “Swedavia”, kas pārvalda un attīsta desmit lielākās lidostas Zviedrijā, kā arī uzņēmuma “Veling Ltd” padomē ieņem amatu kā īpašais padomnieks.

Iepriekš Midlands ir strādājis par vecāko viceprezidentu un atbildīgo vadītāju “Scandinavian Airlines”, “SAS Flight Academy” par prezidentu un ieņēmis vairākus padomes amatus “SAS Group” ietvaros.

Tāpat Midlands ir strādājis kā konsultants Starptautiskajā Gaisa transporta asociācijā (IATA) un vadījis “SESAR Performance Partnership Group”, informē SM.

SM valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka līdz ar jaunās pagaidu padomes iecelšanu amatos pirmdien, 10.februārī, amatus atstāja līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un padoms locekļi Andris Liepiņš un Kaspars Ozoliņš, lai gan “Firmas.lv” pieejamā informācija liecina, ka amatos atcelti Vasks un Ozoliņš.

Židkovs informēja, ka atbilstoši likumam pagaidu padome darbojas līdz vienam gadam, bet “airBaltic” stratēģiskajam investoram “Lufthansa Group” arī tiks nodrošināta vieta “airBaltic” padomē.

“Līdz ar to padomes sastāvs mainīsies tuvāko mēnešu laikā,” piebilda Židkovs.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši normatīviem SM ir jāorganizē konkurss jeb atlase uz valsts nominētajam vietām padomē, tādēļ divi valsts nominētie pārstāvji padomē darbosies līdz būs atrasti pastāvīgi padomes locekļi.

Židkovs uzsvēra, ka SM no jaunās padomes sagaida korporatīvās pārvaldības pilnveidošanu un risku pārvaldības sistēmas stiprināšanu, kā arī finanšu mērķu sasniegšanu un izdevumu kontroli, kas ir primārais. “Protams, tad jāskatās uz tālāko attīstību un galvenais piesaistīt privāto finansējumu,” piebilda Židkovs.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka pagaidu padome apvieno izcilus profesionāļus ar plašu pieredzi aviācijā un finanšu sektorā.

“Kā “airBaltic” lielākajam akcionāram SM mērķis ir turpināt jaunu attīstības posmu nacionālās lidsabiedrības izaugsmē, gatavojoties potenciālajam sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO),” piebilst ministrs.

Martinovs norāda, ka viņš ar augstu atbildības sajūtu pieņēma lēmumu strādāt “airBaltic” padomē. Viņaprāt, patlaban uzņēmuma galvenās stratēģiskās prioritātes ir veiksmīgs IPO un darījuma pabeigšana ar lidsabiedrību “Lufthansa” grupu.

Savukārt padomes darbības galvenās prioritātes ir korporatīvās pārvaldības pilnveidošanas turpināšana, risku pārvaldības sistēmas stiprināšana, finanšu mērķu sasniegšana un izdevumu kontrole, papildina Martinovs.

Savukārt Midlands norāda, lai sasniegtu veiksmīgu IPO, ir jānodrošina stabila un spēcīga finanšu platforma, jāizveido rentabla un elastīga darbība, kas iekļauj lidmašīnu floti un tehnisko apkopi, vienlaikus garantējot visaugstāko lidojumu drošību, klientu vajadzību nodrošināšanu un punktualitāti.

LETA jau ziņoja, ka šogad 20.janvārī tika panākta vienošanās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu līdz otrdienas, 11.februāra, akcionāru sapulcei ar līdzšinējo “airBaltic” padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku, kā arī padomes locekļiem Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu.

SM valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Tusēnu spēkā ir cits regulējums – akcionāru līgums. “Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram,” viņš papildināja.

Židkovs arī norādīja, ka “airBaltic” padomei esošajā situācijā bija nepieciešamas citas kompetences, piemēram, tehniskā kompetence, kā arī starptautiskās aviācijas nozares un finanšu tirgus kompetenci.

Tāpat ziņots, ka 29.janvārī tika panākta vienošanās starp SM, “airBaltic” un “Lufthansa Group”, kas paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā.

Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta “airBaltic” padomē. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja (“Bundeskartellamt”) atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.