Tāpat aptaujā secināts, lai cīnītos ar ekonomiskajiem izaicinājumiem, 32% Latvijas uzņēmēju plāno samazināt izmaksas,  23% plāno piesardzīgāk uzņemties jaunas kredītsaistības, tikpat daudz – palielināt pārdošanas apmērus, bet 18% plāno samazināt resursus jaunu darbinieku algošanai vai strādāt ar debitoriem, lai ātrāk atgūtu maksājumus par sniegtajām precēm vai pakalpojumiem. Savukārt 16% uzņēmēju ir gatavi lūgt piegādātājiem garākus apmaksas termiņus.

“Intrum” pārstāvji norāda, ka inflācijas un procentu likmju kāpums ietekmē arī uzņēmumu piegādes ķēžu stabilitāti, jo daudzi piegādātāji ir izmainījuši apmaksas nosacījumus, pieprasot priekšapmaksu veiktajiem pasūtījumiem. 

Tāpēc turpmāko 12 mēnešu laikā 66% Latvijas uzņēmēju paredz pārrāvumus piegādes ķēdes procesos, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstīs. Lietuvā attiecīgais radītājs ir 63%, bet Igaunijā – 56%. Vienlaikus Eiropā par uzņēmumu piegādes ķēžu stabilitāti ir nobažījušies vidēji 55% uzņēmēju.

“Straujais inflācijas kāpums ir veicis korekcijas ne tikai patērētāju finansiālajā labklājībā, bet arī uzņēmēju noskaņojumā. Latvijas uzņēmēji ir īpaši satraukti par inflācijas ietekmi uz debitoru spēju savlaicīgi apmaksāt rēķinus, kā arī bažījas par savu uzņēmumu izaugsmes un attīstības iespējām,” min “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa arī norāda, ka izmaksu samazinājums ir pirmā reakcija uz straujo cenu kāpumu, tāpēc nereti uzņēmumiem nākas atlikt nākotnes attīstības plānus, cenšoties saglabāt stabilu naudas plūsmu esošo procesu pārvaldībai. Tāpat arī ikdienas praksē redzams, ka uzņēmumi daudz ātrāk sāk darbu ar debitoriem kavēto maksājumu atgūšanai, jo pretējā gadījumā laikus neiegūtā nauda liedz iespēju savlaicīgi samaksāt piegādātājiem, darbiniekiem un segt citus uzņēmuma darbībai būtiskus maksājums.

“Eiropas maksājumu ziņojums 2023” ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 29 Eiropas valstīs no 2022.gada 28.novembra līdz 2023.gada 4.martam veica starptautiska pētījumu kompānija “Longitude”, apkopojot iegūtos datus no vairāk nekā 10 000 uzņēmumu, kas pārstāv 15 nozares. Respondenti bija finanšu direktori vai citas personas ar finanšu zināšanām par uzņēmumu, kurā viņi strādā, un uzņēmumi tika atlasīti nejauši no B2B datubāzes.