Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka 44% darbinieku uzskata, ka viņu darbs ir pietiekami elastīgs, lai darba laikā varētu nokārtot arī personīgās lietas, bet 32% norāda, ka tas ir atkarīgs no konkrētā perioda vai darba noslodzes.

Savukārt 24% atzīst, ka viņu darbā šādas iespējas nav.

Biežāk darba laikā darbinieki pieraduši kārtot ārsta apmeklējumus un citus ar veselību saistītus jautājumus, tā norādījuši 70% aptaujāto, personīgo e-pastu lasīšanu vai rakstīšanu – 47%, sociālo tīklu lietošanu – 30%, ar bērniem saistītus jautājumus, piemēram, nogādāšanu bērnudārzā, skolā vai pulciņos, – 28%, kā arī iepirkšanos internetā – 23%.

Salīdzinoši bieži darba laikā tiek plānoti arī ceļojumi vai veiktas rezervācijas – 20%, kārtoti sadzīves jautājumi, piemēram, uzkopšanas vai remonta organizēšana, – 18%, kā arī veikti pirkumi klātienē – 16%.

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto norādījuši, ka šādām aktivitātēm darba dienā velta vienu līdz divas stundas, savukārt citi personīgos jautājumus risina vairākas stundas nedēļā.

Rezultāti liecina, ka robeža starp darba laiku un privāto dzīvi daudzās darbavietās kļūst arvien mazāk izteikta.

Daudzviet ir izveidojusies nerakstīta vienošanās, ka darbinieki darba laikā drīkst nokārtot nelielus personīgos jautājumus, ja vien tas netraucē darba pienākumu izpildei, norāda “CV.lv”.

Aptauja norisinājās 2026. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1411 darba ņēmēji no Latvijas.