Aptaujā noskaidrots, ka tuvi cilvēki saņem visaugstāko iedzīvotāju uzticību kopumā – pilnībā vai drīzāk tiem uzticas 86% aptaujāto, pagājušajā gadā – 83%, turklāt šogad paaugstinājies “pilnībā uzticas” atbilžu īpatsvars tam sasniedzot 44%, salīdzinot ar 32% pērn.

Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka katrs otrais aptaujas dalībnieks jeb 53% uzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem un puse aptaujāto –  komerciālajiem radio, piemēram, ”SWH”, ”Radio Skonto”, ”EHR”, un citiem.

Līdztekus šogad paaugstinājusies uzticība arī komerciālajiem interneta ziņu portāliem, sasniedzot 49% salīdzinājumā ar 44% pērn, laikrakstiem un žurnāliem – pērn pilnībā vai drīzāk uzticējās 42%, bet šogad – 47%, kā arī komerctelevīzijām – 47%, 2023.gadā – 48%.

Tāpat pieaugusi uzticība valsts pārvaldes institūcijām – pērn pilnībā vai drīzāk uzticējās 40%, bet šogad – 48%.

Aptaujā noskaidrots, ka 2024. gadā iedzīvotāji vairāk uzticējušies arī viedokļu līderiem un ekspertiem – 44%, salīdzinot ar 2023. gadu – 38%, kā arī influenceriem, kuriem pēc aptaujas rezultātiem uzticas 16% iedzīvotāju, bet 2023. gadā – 6%.

Tāpat aptaujas dati rāda, ka sabiedrībā vērojams augstāks uzticības līmenis sociālajiem medijiem, šogad sasniedzot 37%, pērn – 31%, no tiem kā trīs uzticamākie atzīti ”Youtube” – 47%, salīdzinot ar 32% 2023. gadā, ”Facebook” uzticas 38% respondentu, bet pērn – 24%, savukārt ”Instagram” šogad aptaujā uzticību pauduši 24% respondentu, kamēr 2023. gadā – 14%.

Paaugstinājusies uzticēšanās arī ”TikTok” platformai – 20%, salīdzinot ar 8% 2023. gadā un ”Twiter” jeb ”X” – 18%, bet pērn – 11%.

Aptauja veikta šī gada jūnijā, aptverot 1005 respondentus – Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma izmaksas bija 3956 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un tas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.