Attālinātais un daļēji attālinātais darbs pēdējos gados ir mainījis ikdienas pārvietošanās paradumus, tomēr personīgais auto Baltijas valstīs joprojām saglabā nozīmīgu lomu.

“Citadele Leasing” aptaujas dati liecina, ka īpaši pilsētvidē daļa iedzīvotāju arvien biežāk izvērtē personīgās automašīnas nepieciešamību ikdienā un dod priekšroku arī citiem mobilitātes risinājumiem – koplietošanas un nomas pakalpojumiem.

“Citadele Leasing” Baltijā veiktā aptauja rāda, ka visās trīs valstīs lielākā daļa iedzīvotāju savus auto lietošanas paradumus pēc pandēmijas perioda nav būtiski mainījusi.

Latvijā to norāda 61% respondentu, Lietuvā – 64%, bet Igaunijā – 58%.

Šie dati apliecina, ka personīgais auto Baltijā joprojām lielai iedzīvotāju daļai ir stabils mobilitātes pamats, īpaši ārpus lielākajiem pilsētu centriem, kur alternatīvu pārvietošanās risinājumu pieejamība ir ierobežotāka.

Vienlaikus visās trīs valstīs iezīmējas tendence, ka daļa iedzīvotāju automašīnu izmanto retāk, taču no tās neatsakās.

Latvijā šādu pieeju izvēlas 14% respondentu, Lietuvā – 13%, bet Igaunijā – 12%.

Tas norāda uz pakāpeniskām pārmaiņām auto nozīmē – no ikdienas pārvietošanās līdzekļa tas arvien biežāk kļūst par risinājumu konkrētām situācijām, piemēram, brīvajam laikam, ceļojumiem, ģimenes vajadzībām vai gadījumos, kad nepieciešama lielāka pārvietošanās elastība.

“Citadele Leasing” valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers norāda, ka automašīna kā īpašums saglabā savu nozīmi, taču līdzās tai pakāpeniski nostiprinās arī citi mobilitātes risinājumi, piemēram, koplietošanas auto, kas ļauj transportu izmantot tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.

Tas vairāk raksturīgs Baltijas galvaspilsētu iedzīvotājiem.

Aptaujas dati liecina, ka daļa Rīgas, Viļņas un Tallinas iedzīvotāju apzināti atsakās no personīgā auto, izvēloties koplietošanas vai īstermiņa nomas risinājumus.

Latvijā šādu izvēli izdarījuši aptuveni 4% respondentu, Lietuvā – 3%, bet Igaunijā – 4%.

“Lai arī šis īpatsvars ir neliels, tas iezīmē tendenci, ka pilsētās veidojas arī citi pārvietošanās modeļi,” skaidro Glāzers.

Latvijas aptaujas dati liecina, ka no personīgā auto visbiežāk atsakās pilsētnieki ar augstāko izglītību, kuri strādā vadītāju, biroja darbinieku vai kvalificētu speciālistu amatos, mitinās Rīgā vai Rīgas reģionā, pārsvarā dzīvo kopā ar partneri, audzina ne vairāk kā vienu bērnu un kuru ienākumi ir vidēji 1600 eiro mēnesī.

Šai sabiedrības daļai raksturīga paredzama ikdiena un ērta piekļuve dažādu transportu infrastruktūrai.

Glāzers skaidro, ka Baltijas mobilitātes nākotne nebūs balstīta vienā dominējošā risinājumā.

Arī “Citadele Leasing” 2025. gada trešā ceturkšņa dati atspoguļo šo tirgus attīstības virzienu – Latvijas jauno auto tirgus turpināja stabilu izaugsmi, ko būtiski veicināja auto nomas uzņēmumu aktivitāte juridisko personu segmentā.

Auto nomas uzņēmumu iegādes apjoms šajā periodā pieaudzis 2,2 reizes, apliecinot pieaugošu pieprasījumu pēc elastīgiem mobilitātes risinājumiem.

“Lai gan personīgais auto saglabās savu nozīmi, īpaši reģionos, bet pilsētvidē arvien lielāku lomu spēlēs elastīgi mobilitātes risinājumi, kas papildinās, nevis aizstās privāto automašīnu,” norāda Glāzers.

Dažādu mobilitātes modeļu līdzāspastāvēšana atspoguļo sabiedrības spēju pielāgoties mainīgajiem darba un dzīves apstākļiem.

Aptauju “Citadele Leasing” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2025. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.