Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi, noskaidrots aptaujā.

Vairums jeb 67% Latvijas iedzīvotāju gada nogales svētku galdam plāno atvēlēt līdz 100 eiro, savukārt lielākus izdevumus iecerējuši 24%, no kuriem 9% svētku galda budžets ir lielāks par 200 eiro.

Dāvanu sagādāšanai iedzīvotāji kopumā plāno lielākus izdevumus – vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto dāvanu budžetu iecerējuši līdz 200 eiro, kā arī gandrīz katrs piektais dāvanām tērēs vairāk nekā 200 eiro.

Kā liecina aptaujas dati,

ģimenes ar bērniem plāno lielākus izdevumus dāvanām.

Lielākos izdevumus svētku galdam Baltijas iedzīvotāju vidū plāno Lietuvas iedzīvotāji – 39% plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro, savukārt 54% plāno iekļauties 100 eiro robežās, liecina aptauja.

Arī dāvanām Lietuvā plāno lielāku budžetu – 26% to iegādei plāno atvēlēt vairāk nekā 200 eiro.

Tikmēr Igaunijā 55% iedzīvotāju svētku galda izdevumus plāno mazākus par 100 eiro, savukārt 37% tērēs vairāk nekā 100 eiro.

Dāvanu budžetu līdz 200 eiro ir iecerējuši 50% Igaunijas iedzīvotāju, savukārt 24% dāvanām tērēs vairāk, liecina aptauja.

Kopumā svētkus visaktīvāk svinēs un tiem arī vairāk tērēs Lietuvā. Latvijā un Igaunijā katrs desmitais aptaujātais atzina, ka svētkus nesvinēs, savukārt Lietuvā tā norādīja retāk – 7%.

Igaunijas iedzīvotāji divas reizes biežāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atzinuši, ka dāvanas neplāno iegādāties – attiecīgi 13% un 7%.

Iedzīvotāju aptauju par gatavošanos svētkiem banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2024. gada novembrī, tiešsaistē katrā Baltijas valstī aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.