Politiķis arī norāda, ka AS priekšlikumi “ļaus saglabāt vismaz 50% lauku vidusskolu, kuras paredzēts slēgt”.

AS priekšlikumus sīkākā izklāstā šodien iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un partiju apvienība ir gatava diskusijai par kādu kompromisa variantu.

AS piedāvājums paredz, ka pamatskolā un vidusskolās lielajās pilsētās un Pierīgas pašvaldībās, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, atbilstošais skolēnu skaits būtu vismaz 20 skolēni klasē, novadu centros – 15 skolēni klasē, un lauku teritorijās – desmit skolēni klasē.

Novados un lauku teritorijās, kas ir Eiropas ārējā robeža, atbilstošais skolēnu skaits būtu vismaz pieci skolēni klasē.

Izņemot individuālas situācijas ar speciālām izglītības programmām, AS rosina noteikt, ka par vidusskolas vai pamatskolas reorganizāciju tiek lemts tikai tad, ja skolēnu skaits lauku teritorijās samazinās līdz pieciem skolēniem klasē, un ja novados un lauku teritorijās pie Eiropas ārējās robežas skolēnu skaits samazinās līdz trīs skolēniem klasē.

Reizē AS savā piedāvājumā liek uzsvaru arī uz kvalitatīvajiem datiem – valsts pārbaudes darbu un akreditācijas vērtējumu.

Vaicāts par pedagogu pieejamību AS piedāvātajam minimālajam skolēnu skaitam un tā sasaisti ar kvalitatīvu izglītību, Batņa uzsvēra labos piemērus, ka vairākos reģionos pedagogu pietiek.

Piemēram, Rudzātu vidusskolā, Mērsraga vidusskolā un Aglonas vidusskolā pedagogu vakanču nav vispār, vērsa uzmanību AS deputāts.

Politiķis akcentēja, ka, lai noskaidrotu, kuras ir skolas, kurās patiešām nav kvalitātes, IZM nepieciešams to izvērtēt, piemēram, salīdzināt pēdējo trīs gadu pārbaudes darbu rezultātus.

Pirms slēgt kādu vidusskolu, sākumā ar datiem jāpamato, ka tur patiešām nav kvalitātes, atzīmēja Batņa.

Deputāts prezentēja arī partiju apvienības sagatavoto pedagogu atalgojuma diferencēto modeli, kas arī iesniegts izvērtēšanai un diskusijām IZM un Saeimas Izglītības komisijā.

Runājot arī par citiem saistītajiem jautājumiem, deputāts pauda, ka AS noteikti neatbalstīs privātskolu autonomijas “graušanu”, kas iezīmējoties IZM plānos.

Batņa skaidroja, ka pēc iepazīšanās ar IZM piedāvājuma modeli AS vairāku iemeslu dēļ secināja, ka tas nav labs, tāpēc sagatavoja savu piedāvājumu modeļa uzlabošanai.

Kā vieno no problēmām IZM pieejā politiķis minēja, ka iepriekš nav bijušas sarunas ar pašvaldībām.

Kā ziņots, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji divu nedēļu laikā tiksies ar visām Latvijas pašvaldībām, lai pārrunātu iecerēto skolu tīkla reformu. Pēc tam paredzēts par to atkal runāt koalīcijā.

Īstermiņā paredzēta virzība uz brīvprātīgu skolu tīkla sakārtošanu, reizē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aicina vienoties arī par laiku, kad jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests kā nosacījums.