Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta. Pēdējo reizi tā bija pagarināta līdz šī gada 10.augustam.

Iekšlietu ministrija (IeM) norādījusi, ka

kopš 2021.gada 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6777 cilvēki.

Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu, skaits, tomēr joprojām robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Maijā ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas – 20 personas, jūnijā – 96 personas, savukārt jūlijā – piecas personas.

Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas sāktais karš Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija. Līdz ar to pret Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi.

Arī no Lietuvas un Polijas joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas. Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas-Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā.

Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, savukārt uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.

Lietuva ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 15. septembrim.

Savukārt pastāvīgā žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas robežu ir plānots sākt tuvākajā laikā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas puses var tikt izmantota situācija, ka nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot robežpārkāpēju skaitu.

Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.

IeM sagatavotie grozījumi regulējumā arī paredz, ka robežas sargāšanā iesaistītajiem robežsargiem, policistiem un Valsts drošības dienesta darbiniekiem nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes.

Ar piemaksām saistītos izdevumus segs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.