Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) atradusi iespēju samazināt ministrijas padotības iestāžu tēriņus aptuveni septiņu miljonu eiro apmērā, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai 2026.gada budžetā.

Tostarp ietaupījumi iekļaus ministrijas padotības iestāžu funkciju samazināšanu un fizisko kontroļu skaita samazināšanu saimniecībās un uzņēmumos.

Tai skaitā viņš atzina, ka VMD budžets varētu tikt samazināts par aptuveni 1,5 miljoniem eiro.

Tāpēc LMNA nosūtījusi oficiālu vēstuli Finanšu ministrijai (FM) un ZM, kurā pauž bažas par plānoto budžeta samazinājumu VMD un aicina ministrijas izvērtēt šī lēmuma sekas, kā arī sadarbībā ar sociālajiem partneriem rast risinājumu, kas nebojā valsts funkciju izpildi un tautsaimniecības stabilitāti.

LMNA uzsver, ka esošajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi veikt birokrātijas mazināšanas, procesu optimizācijas un līdz ar to arī izdevumu samazināšanas pasākumus valsts pārvaldē, tostarp ZM pakļautības iestādēs.

Tomēr arodbiedrības ieskatā, jebkuri taupības pasākumi ir jāīsteno ar apdomu, ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu, kā arī plašāku skatījumu uz saistītiem procesiem un mērķiem valstī kopumā.

LMNA priekšsēdētāja Kristīne Rapa skaidro, ka valsts drošība Latvijā šobrīd ir galvenā prioritāte.

Tāpēc nepieciešams nodrošināt ienākumus valsts budžetā, kas balstās uz vietējiem, ilgtspējīgi iegūtiem resursiem un pēc iespējas garākām vietējām vērtību ķēdēm, kam būtisku pienesumu eksportā un darba vietām reģionos sniedz meža nozare.

Tāpat viņa atzīmē, ka zemkopības ministrs publiski paudis aicinājumu pastiprināt mežā uzkrāto koksnes resursu izmantošanu, lai nodrošinātu papildu ienākumus valsts aizsardzībai, piebilstot, ka vājinot VMD kapacitāti, to var izrādīties neiespējami realizēt, jo VMD nodrošina meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzību, ugunsapsardzību un normatīvo aktu ievērošanu.

LMNA arī norāda, ka VMD jau 2024.gadā ir veicis būtisku strukturālu reformu, kurā likvidētas arī 60,5 amata vietas, samazināts virsmežniecību skaits un finanšu grāmatvedības uzskaite nodota Valsts kases vienotajam pakalpojumu centram.

Arodbiedrības ieskatā, plānotais budžeta samazinājums rada risku, ka dienests zaudēs profesionālus darbiniekus, kuru aizvietošana ir laikietilpīga un dārga, piebilstot, ka zems un kvalifikācijas prasībām neatbilstošs atalgojums, kā arī paaugstināts darba apjoms jau šobrīd apdraud Latvijas meža politikas mērķa – meža un meža zemju ilgtspējīgas apsaimniekošanas – īstenošanu.

Tāpat arodbiedrībā atzīmē, ka, samazinot VMD budžetu, var pasliktināties mežu ugunsapsardzība, piebilstot, ka meža ugunsdzēsības stacijas un to pilnvērtīga darbība klasificēta kā “D” kategorijas kritiskā infrastruktūra valsts apdraudējuma gadījumā.

Tāpēc samazinot šīs jomas budžetu, valsts pakļauj sevi ievērojamiem vides, sociāliem un ekonomiskiem riskiem, kā arī potenciāliem cilvēku dzīvības zaudējumiem.

Lai ZM pakļautībā esošajā VMD izmaksu optimizācija tiktu veikta jēgpilni, neapdraudot dienesta būtiskāko funkciju veikšanu, LMNA aicina izvērtēt nepieciešamību izmantot VMD budžeta līdzekļus vairāk nekā 100 000 eiro apmērā par ekspertu atzinumiem mikroliegumu noteikšanā.

Tāpat arodbiedrības ieskatā, iespējams pārskatīt VMD pakalpojumu cenrāžus, īpaši par ciršanas atļauju izsniegšanu, ja valstī tiek pastiprināta mežā uzkrāto koksnes resursu izmantošana.

Savukārt Krauze uzsvēra, ka ZM mērķis nav samazināt padotības iestāžu darbinieku skaitu vai algas, bet sākotnēji izskatīt padotības iestāžu veiktās funkcijas, vienlaikus samazinot izdevumus, kas ar šīm funkcijām saistīti.

Ministrs arī akcentēja, ka līdzīgas bažas var izteikt par jebkura dienesta budžeta samazinājumu, bet jāsaprot, ka ir funkcijas, kuras nevajag veikt un kuras neveic arī citās valstīs.

“Ja premjeres uzdevums ir mazināt izdevumus, mēs tos nevis mehāniski nogriežam, cilvēkiem mazinot algas, bet tiešām ejam cauri šīm funkcijām un tas ir pareizais veids,” uzsvēra Krauze, piebilstot, ka Latvijā uzņēmēji paši uzņemas pasākumus un garantē, ka darbojas atbilstoši likumam.

Viņaprāt, Latvijai nav jābūt policejiskai valstij, kurā viss tiek kontrolēts, bet vairāk jāuzticas uzņēmējiem. “Uzņēmēji paši ir pietiekami apzinīgi un atbildīgi par to, ko viņi dara. Tāpēc nav jākontrolē uz katra soļa,” uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka atbilstoši FM pieprasījumam ZM ir sniegusi priekšlikumus ministrijas 2026.gada budžeta finansējuma samazināšanai 6,989 miljonu eiro apmērā.

Ministrijā norādīja, ka ZM padotības iestāžu finansējums funkciju nodrošināšanai ir kritiski nepietiekams visā nozarē, tādēļ, izvērtējot un pārskatot zemkopības resora budžeta izdevumus, tika pieņemts lēmums nepieciešamības gadījumā veikt proporcionālu izdevumu samazinājumu 8,6% apmērā visās jomās visām ZM padotības iestādēm un pasākumiem, izņemot izglītību.

Šādā gadījumā 2026.gadā tiktu rasti līdzekļi 6,989 miljonu eiro apmērā, atzīmēja ministrijā.

Krauze minēja, ka piemēram, patlaban galvenajai cirtei tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi uz trīs gadiem. Tāpēc ministrija plāno pārskatīt ciršanas apliecinājuma derīguma termiņu, jo galvenā cirte ir realizējama arī ilgākā laika periodā, tostarp piecu līdz desmit gadu laikā un termiņa palielināšana varētu samazināt nepieciešamo dokumentu un administratīvā sloga apmēru.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka izmaksu samazināšana iekļaus arī fizisko kontroļu skaita samazināšanu saimniecībās un uzņēmumos, kā rezultātā samazināsies arī transporta un darbinieku izmaksas.