Pieprasījumā izteikta kritika par valsts budžeta izstrādes procesa caurskatāmību un likumdevēja ierobežoto iesaisti.

Deputāti AS norāda, ka budžeta projekts Saeimai tiek iesniegts pārāk vēlu – tikai 15. oktobrī – kas liedzot deputātiem pilnvērtīgi piedalīties tā sagatavošanā un ietekmēt tā saturu agrīnā stadijā.

Pieprasījumā uzsvērta Satversmes 1. pantā ietvertā tiesiskuma principa nozīme, kas prasa godīgu, caurspīdīgu un sabiedrībai saprotamu likumdošanas procesu.

Deputāti norāda, ka budžeta izstrāde nav tikai tehniska procedūra, bet gan būtisks demokrātiskās pārvaldības elements, kuram jāatspoguļo sabiedrības intereses un politiskās prioritātes.

Tiek pausta prasība nodrošināt Saeimas deputātiem tiešsaistes piekļuvi Valsts kases datiem, lai viņi varētu savlaicīgi iepazīties ar fiskālo informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus.

Pieprasījumā arī izcelta nepieciešamība integrēt Valsts kases rīcībā esošo informāciju budžeta paskaidrojumos, kā arī ievērot Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumus par uz rezultātu vērstu budžeta plānošanu.

Deputāti pieprasa skaidrojumu par valsts parāda pārfinansēšanas plānu 9,5 miljardu eiro apmērā un tā ietekmi uz budžeta ilgtspēju.

Kopumā pieprasījums aicina uz būtiskām izmaiņām budžeta sagatavošanas procesā, lai stiprinātu tiesiskumu, sabiedrības uzticību un nodrošinātu kvalitatīvu likumdošanu.

Jau vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro. 6. novembrī nākamā gada budžets un tā pavadošo likumprojektu pakotne Saeimā atbalstīta pirmajā lasījumā.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu.

Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā.

Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.