Viņš sacīja, ka “mēs varam saskaņot tikai tādas izmaksas, kam ir resursi, kas nozīmē, ka visām ministrijām būs jāsamazina savas izmaksas”.

Ašeradens uzsvēra, ka koalīcijai ir jāvienojas par to, kāda naudas masa paredzēta jaunām politikas iniciatīvām, pēc kā jāpārskata valdības izmaksas.

Finanšu ministrs sacīja, ka nodokļu palielināšanu neredz kā risinājumu, bet “vienīgais veids ir pārskatīt izmaksas”.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai likumprojektu par pedagogu iekļaušanu vienotajā valsts atlīdzības sistēmā no nākamā gada.

Šī gada sākumā pedagogu algas pieauga par 2,6%, kas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā sākotnēji plānots. Tā kā darba samaksas grafiks bija viena no LIZDA streika prasībām, arodbiedrība aicināja likumā noteikt bāzes mēnešalgas principu, lai pedagogiem algas nākotnē pieaugtu līdz ar pārējo publiskā sektora darbinieku atalgojumu.

Pedagogu zemākā mēneša darba algas likme šogad ir 1566 eiro par 40 stundu darba slodzi, savukārt bāzes mēnešalga šogad ir 1237,06 eiro.

Nākamgad bāzes mēnešalga tiek lēsta 1304,73 eiro apmērā. Lai nodrošinātu bāzes mēnešalgas piemērošanu pedagogiem, nākamgad varētu būt nepieciešami papildus 44 miljoni eiro, liecina IZM aplēses.

Ministrija nodevusi saskaņošanai arī grozījumu projektu, lai nodrošinātu “sistēmisku un vienlīdzīgu” pieeju pedagogu atalgojuma noteikšanā, kā arī savlaicīgu pedagogu par darba samaksu kārtējā mācību gadā.

Plānots, ka izglītības iestādes vadītājam rakstveidā būs jāinformē pedagogu par plānoto darba algu un darba slodzi ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma.