No tiem komercradio klausītājiem, kuri 30% kvotas gadījumā izvēlētos saturu citur, 54% min “YouTube”, 44% – mūzikas straumēšanas platformas, bet 36% – interneta radio.

Aptaujā secināts, ka 69% radio klausītāju uzskata – Latvijā radītā mūzika jau šobrīd ir pietiekami pārstāvēta radio ēterā.

Obligātās 30% mūzikas kvotas ieviešanu atbalsta 26% klausītāju, bet 49% to neatbalsta.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 47% radio klausītāju atskaņoto mūziku min kā vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ klausās radio, 40% min informāciju, ziņas un raidījumus, bet 30% – noskaņojumu un ikdienas rutīnas mazināšanu.

LRA uzskata, ka tādēļ obligāta mūzikas proporcijas maiņa nav tikai tehniska prasība radiostacijai.

Tā var skart tieši to programmas daļu, kuras dēļ klausītājs konkrēto radio ir izvēlējies, pauž asociācijā.

Aptauja veikta no 2026. gada 21. augusta līdz 1. septembrim, aptaujājot 1890 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptauja veikta tiešsaistē latviešu un krievu valodā pēc respondentu izvēles.

No aptaujātajiem 1399 radio klausās vismaz reizi nedēļā.

Jau vēstīts, ka šā gada februārī tika izveidota darba grupa Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās.

Saskaņā ar publiskajai apspriešanai 2026. gada jūnijā nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā obligātā Latvijā radītas mūzikas daļa radio programmās tiktu ieviesta pakāpeniski – 10% no 2028. gada 1. janvāra, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada.

Vienlaikus daļai komercradio apraides atļauju ir spēkā esoši nosacījumi līdz pat 2030. gadam.

Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka pēc pilnas 30% kvotas ieviešanas papildu atlīdzība visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem kopā pieaugtu līdz 208 502 eiro gadā.

Vienlaikus radio reklāmas tirgus Latvijā ik gadu veido aptuveni 12 miljonus eiro.