JV paredzēts ieņemt septiņus amatus valdībā – Ministru prezidenta, finanšu ministra, ārlietu ministra, izglītības un zinātnes ministra, tieslietu ministra, klimata un enerģētikas ministra un labklājības ministra amatus.

AS pienāktos jau pašlaik ieņemtais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā – iekšlietu ministra, zemkopības ministra, veselības ministra un reģionālās attīstības ministra amats kopā ar atbildību par digitalizācijas jomu.

Nacionālajai apvienībai paredzēts ieņemt četrus ministra posteņus – aizsardzības ministra, kultūras ministra, satiksmes ministra un ekonomikas ministra amatus.

Kā norādīja Kariņš, topošās koalīcijas partijas iekšienē pārrunās piedāvāto atbildības sadalījumu un arī uz ministru amatiem virzāmos kandidātus.

Piektdien, 4.novembrī, plkst.15.30 visas valdības veidošanā iesaistītās partijas tiksies atkārtoti, lai turpinātu apspriešanos un panāktu vienošanos par ministriju sadali.

Premjera ieskatā viņa atbildības jomu sadales piedāvājums ir līdzsvarots un sakrīt ar partneru programmas uzsvariem. Viņaprāt, iezīmētā struktūra labi atspoguļo, ko katrs politiskais spēks varētu pienest nākamajai koalīcijai. “Sadalīt ministrijas taisnīgāk, nekā ir piedāvāts šobrīd, būtu ļoti grūti,” pauda Kariņš. Viņš arī nesaredz plašas iespējas šo sadalījumu mainīt.

Kā būtisks diskusiju objekts saglabājas jautājums, kādā mērā vides jomas funkcijas pāries Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā, norādīja Kariņš, minot, ka tas tiks risināts valdības deklarācijā. Pēc viņa teiktā, enerģētikas un vides jautājumi ir risināmi kopā ar klimata jomu.

Vaicāts par Klimata un enerģētikas ministrijas oficiālu apstiprināšanas procedūru, premjers norādīja, ka, apstiprinot valdību, tiek apstiprinātas visas ministrijas kopā. Tas nozīmējot, ka atbilstošie likuma grozījumi, “kas ievieš elastību valsts pārvaldes līmenī”, Saeimai būs jāpieņem līdz valdības apstiprināšanai. Šis jautājums būtu jāvirza tuvākajā parlamenta sēdē, uzskata Kariņš.

Lai trīs politiskie spēki varētu vienoties par valdības deklarāciju, politiķi iedalīsies grupās pa jomām, atzīmēja Ministru prezidents. Viņa ieskatā pareizi būtu, ka tas politiskais spēks, kuram ir iedalīta ministrija, uzņemtos atbildību arī par attiecīgās jomas grupu. Tāpēc pirms deklarācijas veidošanas ir jābūt skaidrībai par atbildības sadalījumu, skaidroja Kariņš.

Pēc Kariņa teiktā, viens no jautājumiem, kas tiks risināts valdības deklarācijā, būs par pārnozaru jeb horizontālo pārvaldību. Tikšot iestrādāts mehānisms, kas spiestu ministrijas sadarboties.

Kā ziņots, iepriekš izskanējis, ka Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV).

Uz finanšu ministra amatu iepriekš izskanējušas JV veidojošās partijas “Vienotība” priekšsēdētāja Arvila Ašeradena un JV politiķes Evikas Siliņas kandidatūras. Tāpat Ašeradena vārds minēts saistībā ar izglītības un zinātnes ministra posteņa ieņemšanu.

Aizsardzības ministra amatu varētu ieņemt iepriekšējās, 13.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), savukārt iekšlietu ministra amatam pastāv iespēja izraudzīties Māri Kučinski (AS).

Pastāv iespēja tieslietu ministra amatam virzīt Inesi Lībiņu-Egneri (JV), savukārt reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra amatā varētu nonākt līdzšinējais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).

Kā labklājības ministra amata kandidāte līdz šim tikusi vērtēta bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).