To paredz valdībā iesniegtais Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojuma projekts.

Tāpat EM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) līdz decembrim izvērtēs nepieciešamību grozīt normatīvo regulējumu teritorijas attīstības plānošanas jomā, paredzot tiesības atkāpties no teritorijas plānojuma prasībām, ja esošo apbūves struktūru zemes vienībā vai teritorijā atsevišķi stāvošās patvertnes būvniecība var būt neiespējama atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktiem rādītājiem.

Lai veicinātu atsevišķi stāvošu patvertņu būvniecību, valdība plāno uzdodot IeM un EM vienoties par tipveida projekta izstrādes sākšanu, teikts ziņojuma projektā.

Pēdējos gados, ņemot vērā klimata neitralitātes prasības, kā arī tehnoloģiju un inovāciju attīstību, strauji pieaug rūpnieciski ražoto ēku apjoms. Rūpniecisku ēku ražošana ir attīstījusies arī patvertņu segmentā, šobrīd tirgū ir pieejamas patvertnes, kas atbilst vienotiem NATO standartiem un nodrošina augstāku aizsardzību salīdzinājumā ar Latvijas prasībām trešās kategorijas un otrās kategorijas patvertnēm, teikts ziņojuma projektā.

Rūpnieciski ražotas patvertnes ir gatavi saliekami moduļi no dzelzsbetona vai kompozītmateriāliem, kas paredzēti ātrai uzstādīšanai zemē vai ēkās. Tie ietver gaisa filtrācijas, ventilācijas un ballistiskās aizsardzības sistēmas, nodrošinot civilās aizsardzības prasībām atbilstošu patvērumu.

Rūpnieciski ražotām ēkām ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar tradicionālā veidā būvētajām ēkām.

Rūpnieciski ražotām ēkām ir specifisks projektēšanas process, tas ir atkarīgs no ražošanas procesa organizācijas, kā arī ražošanas tehnoloģijām un ražošanas iekārtām. Līdz ar to, katrs ražotājs, balstoties uz pasūtītāja definētajām prasībām, izstrādā atbilstošus tehniskos rasējumus ēku ražošanas vajadzībām.

Ņemot vērā rūpnieciski ražoto patvertņu priekšrocības un pieejamību tirgū, ir jāveicina rūpnieciski ražoto patvertņu plašāka izmantošana patvertņu tīkla attīstībā. Plašāku rūpnieciski ražotu patvertņu izmantošanu veicinās kvalitatīvu izstrādāta tipveida tehniskā specifikācija ar detalizētām prasībām patvertnēm, to aprīkojumam, kā arī ražošanas un novietošanas procesam.

IeM uzskata, ka nav lietderīgi izstrādāt detalizētu tehnisko projektu patvertnes būvniecībai, jo, pirmkārt, tas būs izmantojams tikai tradicionālās būvniecības procesā un nebūs izmantojams rūpnieciskās ražošanas procesā, otrkārt, nav iespējams izstrādāt visām vajadzībām atbilstošu tehnisko projektu, jo var būtiski atšķirties plānotais lietotāju skaits un līdz ar to arī platība, kā arī novietojuma iespējas.

Tādēļ IeM un EM piedāvā vienoties par tipveida projekta izstrādes sākšanu, izstrādājot tipveida tehnisko specifikāciju, ietverot tajā optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai.

Papildus IeM ir sagatavojusi un iesniegusi grozījumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā, paredzot iekļaut tajā jaunu pasākumu “Valsts un pašvaldību iestāžu tipveida patvertņu izbūve” ar mērķi nodrošināt valsts un pašvaldību iestādes ar tipveida patvertnēm, kas atbilst vienotām tehniskajām prasībām. Pasākumam paredzētais kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro.

ES fondu finansējums būtu 8,5 miljoni eiro, bet valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,5 miljoni eiro, lai nodrošinātu desmit tipveida patvertņu izbūvi vismaz piecās administratīvi teritoriālajās vienībās.